Katrs pats sev Latvenergo?
Raksta pilno versiju lasiet PDF formātā.
Līdz ar elektrības cenu celšanos, palielinot tarifus un nodokļus, kā arī prognozēm par tālāko šo cenu kāpumu, katrs no mums varbūt reizi ir padomājis pie sevis “Ja vien varētu atteikties no tāda Latvenergo vispār!”. Lai arī formāli mums tirgus skaitās liberalizēts, tomēr tīri reāli iepirkt enerģiju no cita ražotāja šodien nav iespējams. Tāpēc paskatīsimies uz sākumā fantastisku ideju – ja nu mēs sev nepieciešamo elektrību ražotu paši?
Ko tas reāli nozīmē: mums vajag nopirkt nelielu ģeneratoru, kurš darbojās ar pieejamām degvielām, un uzstādīt mājās savu, “mājas elektrostaciju”. Pirmā doma prātā nāk klasisks dīzeļģenerators, taču tā ir sen zināma patiesība, ka pie patreizējām augošajām degvielas cenām, tas ir daudz dārgāk pat par Latvenergo tarifiem, un arī cerība uz “lēto degvielu” šo problēmu neatrisinās. Kādas vēl mums ir alternatīvas? – Lai cik tas dīvaini nebūtu, tas ir gāzes turbīnas ģenerators, kuru darbina tajā esošā mikroturbīna, par degvielu izmantojot salīdzinoši lētāko dabasgāzi.
Tā vietā, lai gudri spriedelētu, mēs varam rīkoties – atvērt internetu, sameklēt attiecīgo iekārtu cenas un parametrus, un sarēķināt, vai tādā veidā “mājražotā” elektrība mums sanāks lētāka. Tieši tā mēs arī izdarījām, un rezultāti ir aprakstīti zemāk.
Ja mēs vēlamies pāriet uz savu elektrību, apvienojoties veselai daudzdzīvokļu mājai, tad tādas sistēmas jau darbojas citur pasaulē, un atliek vien izvēlēties sev piemērotu risinājumu. Lai iegūtu ekonomiski izdevīgu risinājumu, jāņem vērā, ka bez elektrības ģenerators ražo arī siltumu, kuru mēs varam izmantot paši, kā arī nepirkt siltumu citur. Ņemot vērā šādus ietaupījumus, patiesā elektrības cena mums var nokristies līdz pat 5,09 santīmiem par kilovatstundu. Tādas sistēmas izmaksātu 20-30 tūkstošus latu, un atpelnītos 2-3 gadu laikā.
Ķēpīgāk ir uzbūvēt elektrostaciju savā dzīvoklī. 5kW mikroturbīnas ģenerators viens pats pie gāzes cenām, kādas tās ir privātpersonai, ražotu elektrību ar cenu 13,24 santīmi par kilovatstundu. Taču arī šādā gadījumā ir iespējami uzlabojumi – aiz gāzes turbīnas pieslēgt tvaika turbīnu, saražojot vairāk elektrības, un siltumu tālāk vēl izmantot siltajam ūdenim. Tad patiesā elektrības cena nokrītas līdz 5,43 santīmiem par kilovatstundu. Tiesa, oficiāli pērkot šādas iekārtas, tas var izmaksāt 5-10 tūkstošus latu, ko atpelnītu tikai 20-200 gadu laikā.
Tāpat jāņem vērā, ka pēc tam, kad ekonomikas ministram TV raidījumā tika atklāta ideja par elektrības mājražošanu no gāzes, nekavējoties sekoja gan PVN, gan tagad arī akcīzes nodokļa celšana dabasgāzei.
Labāka perspektīva ir lauku sētās, kur ir iespēja iegūt pašiem savu biogāzi, vai darbināt gāzģeneratoru ar krūmiem vai līdzīgiem atkritumiem. Tādā gadījumā pati elektrība izmaksā tikai darbu, kas ieguldīts tās saražošanā, un kas zina, vai nākotnē nakts tirdziņā mēs no zemnieka nepirksim ne tikai pašu kartupelīti, bet arī pašu gāzīti.
Raksta pilno versiju lasiet PDF formātā (versija 1.1, 1.0).
04.04.2011. 13:39
Dabasgāzes tarifs dzīvokļiem (gāzes plītīm) un mājām (gāzes apkurei+plītīm) atšķiras ar kārtu divas reizes. Cik noprotu, ir reķināts pēc tā tarifa, kurš ir aptuveni 40 sant. (augstais neko nepatērējošo dzīvokļu tarifs).
Būtu interesanti izskatīt iespējas par nelielām gāzes (laikam tās sauc par koģenerācijas) iekārtām, kuras var izmantot privātmājās, kā siltuma, tā elektrības ražošanai.
04.04.2011. 13:47
Ā jā, ir taču raksta pilnā versija PDF formātā (eu, dīvaini).
04.04.2011. 18:53
Karogs rokaas pashmaaju Vasiilijiem un Saulceriiteem – luudzu, buuveejat augshaa attieciigaas uzpariktes no Latgaliitee pieejamiem materiaaliem. Pirceeju buus gana, it sevishkji taadi, kuriem LE ir piestaadiijis mega reekjinus par jauna piesleeguma izveidi.
Ja vienai maajsainmieciibai nepiecieshamais ruupnieciski razhotais gjenerators “velk” uz 5-10K latvijas zelta rublju, tad pashu gatavotais mieriigi iekljaujas 2-3K. Un tas jau ir nopietns business.
05.04.2011. 09:23
Negribas iet dziļās diskusijās par šo “brīnišķīgo” piedāvājumu, tomēr šo aprēķinu nevar uztvert nopietni, jo pirmkārt jau nav noteikts šīs iekārtas mērķis – elektroapgāde vai siltumapgāde. No šīs konceptuālās primārās izšķiršanās ir atkarīgs ļoti daudz – galvenokārt jau iekārtas izvēle pēc jaudas un skaita.
Bet, kas attiecas uz pašiem datiem, tad nevar neatzīmēt, ka piedāvātie sakitļi ir aplami, piemēram:
a) Gadā saražotais elektroenerģijas apjoms ir pieņemts, ka iekārta strādās ar pilnu jaudu 24/7 režīmā… nu nebūs tā, jo neviena iekārta nevar strādāt bez tehniskām apkopēm; gāzes turbīnu tehnoloģisko īpatnību dēļ vasarā par 30% samazināsies iekārtas jauda, turklāt paši lietotāji nekad nepātērēs precīzi 30 KW (balansēšana);
b) gāzes tarifs ir paņemts no lietotāju grupas, kurā iekļaujas Rīgas siltums un Latvenergo… pie aprēķinātā gāzes patēriņa lietotājs “iekritīs” 3.grupā ar attiecīgo šā brīža tarifu 239.18+PVN22% Ls/1000m3
c) pat neņemot vērā fiksētās izmaksas (iekārtas iegāde, uzstādīšana, gāzes pieslēgums), jau šobrīd ražošanas mainīgās izmaksas pārsniedz 13 sant/kWh … kam klāt vēl nāks valdības izlolotā dabasgāzes akcīze 12 ls/1000m3 un gāzes cenas celšanās vasarā un gada otrajā pusē.
P.S. Ja šādu iekārtu uzstāda primāri siltumenerģijas ražošanai ar iespēju “pieražot” elektroenerģiju, tad aprēķins un izejas dati jau kļūst citi…. bet tas jau cits stāsts.
Ar cieņu, electricity80
11.04.2011. 14:25
a) Kā mēs savādāk varam vienkārši novērtēt, kāds ir kopējais potenciāls tādam risinājumam? Kas attiecas uz konkrēto iekārtu, tad servisa periods ir 6000-8000 stundas (8-11 mēneši), līdz ar to ietekme uz rezultātu ir niecīga. Kas attiecas uz jaudas samazinājumu, tad tie 30% ir pie gaisa temperatūras 38C, kāda nav nemaz tik izplatīta, līdz ar to kopējais efekts uz gadu ir daudz mazāks. Tam pamatā ir konkrētās turbīnas rotora ātruma ierobežojums līdz 96000rpm. Šī ir tehnoloģiski risināma problēma, projektējot konkrētu instalāciju. Tas pats attiecas uz balansēšanu, kas ir veselas grāmatas vērts uzdevums.
b) Par šo te paldies, ka atradāt kļūdu, kas ir par pamatu raksta pārstrādei. Tāpēc jau pastāv recenzenti.
c) Tajā brīdī, kad tika veikti aprēķini, vēl nebija zināms cik liela būs gāzes akcīze, bet 12ls/1000nm3 pret 239 Ls ir kādi 5%, kas lietas būtību nemaina.
Ja Jūsu pieeja sistēmai ir elektrības pieražošana no atlikuma siltuma (šāda uzdevuma nostādne ir arī GreenTurbine), tad mana pozīcija ir pretēja – sistēmas konstruēšana, izejot no vajadzības pēc elektrības, jo ķēdē energonesējs->siltums->elektrība+atlikuma siltums->izmantotais siltums + atlikuma siltums – papildus siltumu vienmēr var iegūt. Abas pieejas ir līdzvērtīgas. Es arī balsoju par koģenerāciju un efektīvu enerģijas izmantošanu.
Kas attiecas uz raksta formu, tad pilns apmaksāts pētījums, kurš ir par pamatu biznesa plānam, tiek izstrādāts uzņēmumu iekšienē, un publicēts (ja vispār tiek), pēc tam, kad ieguldījumi ir sevi atpelnījuši, savukārt cilvēkiem internetā vajag vienkāršu un viegli pārskaitāmu novērtējumu „vai mums vispār ir cerība izveidot alternatīvu energoapgādi?” situācijā, kad mums piederošās energoapgādes sistēmas pārvaldītājs acīmredzami cenšas padarīt tās pakalpojumus mums nepieejamus. Un atbilde ir „Jā, ja mums nebūs citas izejas, mēs varam būvēt paši savu energoapgādes sistēmu.”