Katrs pats sev Latvenergo?

04.04.2011.

Raksta pilno versiju lasiet PDF formātā.


Līdz ar elektrības cenu celšanos, palielinot tarifus un nodokļus, kā arī prognozēm par tālāko šo cenu kāpumu, katrs no mums varbūt reizi ir padomājis pie sevis “Ja vien varētu atteikties no tāda Latvenergo vispār!”. Lai arī formāli mums tirgus skaitās liberalizēts, tomēr tīri reāli iepirkt enerģiju no cita ražotāja šodien nav iespējams. Tāpēc paskatīsimies uz sākumā fantastisku ideju – ja nu mēs sev nepieciešamo elektrību ražotu paši?

Ko tas reāli nozīmē: mums vajag nopirkt nelielu ģeneratoru, kurš darbojās ar pieejamām degvielām, un uzstādīt mājās savu, “mājas elektrostaciju”. Pirmā doma prātā nāk klasisks dīzeļģenerators, taču tā ir sen zināma patiesība, ka pie patreizējām augošajām degvielas cenām, tas ir daudz dārgāk pat par Latvenergo tarifiem, un arī cerība uz “lēto degvielu” šo problēmu neatrisinās. Kādas vēl mums ir alternatīvas? – Lai cik tas dīvaini nebūtu, tas ir gāzes turbīnas ģenerators, kuru darbina tajā esošā mikroturbīna, par degvielu izmantojot salīdzinoši lētāko dabasgāzi.

Tā vietā, lai gudri spriedelētu, mēs varam rīkoties – atvērt internetu, sameklēt attiecīgo iekārtu cenas un parametrus, un sarēķināt, vai tādā veidā “mājražotā” elektrība mums sanāks lētāka. Tieši tā mēs arī izdarījām, un rezultāti ir aprakstīti zemāk.

Ja mēs vēlamies pāriet uz savu elektrību, apvienojoties veselai daudzdzīvokļu mājai, tad tādas sistēmas jau darbojas citur pasaulē, un atliek vien izvēlēties sev piemērotu risinājumu. Lai iegūtu ekonomiski izdevīgu risinājumu, jāņem vērā, ka bez elektrības ģenerators ražo arī siltumu, kuru mēs varam izmantot paši, kā arī nepirkt siltumu citur. Ņemot vērā šādus ietaupījumus, patiesā elektrības cena mums var nokristies līdz pat 5,09 santīmiem par kilovatstundu. Tādas sistēmas izmaksātu 20-30 tūkstošus latu, un atpelnītos 2-3 gadu laikā.

Ķēpīgāk ir uzbūvēt elektrostaciju savā dzīvoklī. 5kW mikroturbīnas ģenerators viens pats pie gāzes cenām, kādas tās ir privātpersonai, ražotu elektrību ar cenu 13,24 santīmi par kilovatstundu. Taču arī šādā gadījumā ir iespējami uzlabojumi – aiz gāzes turbīnas pieslēgt tvaika turbīnu, saražojot vairāk elektrības, un siltumu tālāk vēl izmantot siltajam ūdenim. Tad patiesā elektrības cena nokrītas līdz 5,43 santīmiem par kilovatstundu. Tiesa, oficiāli pērkot šādas iekārtas, tas var izmaksāt 5-10 tūkstošus latu, ko atpelnītu tikai 20-200 gadu laikā.

Tāpat jāņem vērā, ka pēc tam, kad ekonomikas ministram TV raidījumā tika atklāta ideja par elektrības mājražošanu no gāzes, nekavējoties sekoja gan PVN, gan tagad arī akcīzes nodokļa celšana dabasgāzei.

Labāka perspektīva ir lauku sētās, kur ir iespēja iegūt pašiem savu biogāzi, vai darbināt gāzģeneratoru ar krūmiem vai līdzīgiem atkritumiem. Tādā gadījumā pati elektrība izmaksā tikai darbu, kas ieguldīts tās saražošanā, un kas zina, vai nākotnē nakts tirdziņā mēs no zemnieka nepirksim ne tikai pašu kartupelīti, bet arī pašu gāzīti.


Raksta pilno versiju lasiet PDF formātā (versija 1.1, 1.0).

Tev ir iespēja protestēt pret Latvenergo tarifu pieaugumu!

20.03.2011.

Domu biedri no http://pietiek.wordpress.com/ aicina arī Tevi paust savu neapmierinātību par norisēm Latvijā – mītiņā „Latvenergo tarifi- Latvijas iedzīvotāji PRET”!

Iveta Rīdere organizē mītiņu pie Rīgas pils – 24.martā, pl.12:00, ar sekojošu gājienu uz Saeimu. Ja Tu kādu iemeslu dēļ nevari ierasties, taču atbalsti Ivetas Rīderes un domubiedru prasīto, izdrukā, paraksti šo lapu un nogādā organizatoriem, iepriekš sazinoties pa e-pastu pretmonopoluatinboxdotlv.

Sudraba: Elektrības tarifu celšana ir ceļš uz nabadzību

23.02.2011.

Ceļot elektrības tarifus preces un pakalpojumi kļūs dārgāki, pieaugs cenas un būs inflācija. Tas ir ceļš uz nabadzību, nevis izaugsmi, tā šorīt intervijā raidījumam «Labrīt, Latvija» sacīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Valsts kontroliere uzskata, ka valstī joprojām ir izplatīta īstermiņa domāšana un neviens nevērtē ekonomiku kopumā.

Prezentācija par vienoto universālā pakalpojuma modeli Latvijā

19.02.2011.

Zemāk iespējams apskatīt prezentāciju par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa Edvīna Karnīša savulaik piedāvāto Universālo pakalpojumu fondu.

Visiem, visiem, visiem! Iespēja pārbaudīt Latvenergo solīto!!!

17.02.2011.

Latvijas TV skatītājiem 16.02.2010 tika noraidīta sekojoša ziņa:

“Kā skaidro Latvenergo, par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā pašreizējais tarifs 8,25 santīmi par kilovatstundu; parastām mājsaimniecībām šo termiņu pārsniegt faktiski nav iespējams, savukārt bagātniekiem, kuriem mājās ir apsildāmās grīdas, baseini un citas ekstras, kas patērē daudz elektroenerģiju, pārsniedzot 1200 kWh likmi, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh.”

Avots: TV3 ziņas, 16.02.2011 19:50, par jaunajiem elektroenerģijas tarfiem sākot no 13. minūtes.

Mēs aicinām visus, kas ir aprēķinājuši, ka nespēs iekļauties 1200 kWh gada patēriņā, izmantot lielisko iespēju, ko piedāvā Latvenergo savā lapā www.efektivi.lv. Tur iespējams pieteikties uz speciālistu bezmaksas konsultācijām pa to, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu. Ja Latvenergo nemelo, ikvienai “parastai” mājsaimniecībai ir iespējams iekļauties 1200 kWh – jautājiet speciālistiem!

Aicinām dalīties komentāros ar saņemtajiem ieteikumiem – tā mēs parādīsim, kam taisnība!

Akūta nepieciešamība pēc darba rokām un galvām!

17.02.2011.

Aicinam mūsu draudzīgajam kolektīvam pievienoties aktīvistus:

  1. ar zināšanām jurispudencē (nepieciešamas konsultācijas dažādos tiesību jautājumos (visbiežāk), pārstāvība Latvijas valsts pārvaldes iestādēs un tiesā, ieskaitot dokumentu sagatavošanu (reti, bet pārliecinoši));
  2. ar iemaņām sociālo aptauju veidošanā;
  3. ar pieredzi informācijas meklēšanā (no komentāriem internetā līdz normatīvajiem aktiem) un apkopošanā, kā arī ar labu rakstītprasmi (palīdzība rakstu sagatavošanā).

Priecāsimies sadarboties ar profesionāļiem sarakstē ar valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem!
Jūsu alga būs… sociālais taisnīgums. Šajā gadījumā- īsts.

Lūgums īsu aprakstu ar savām īpašajām spējām un kontaktus sūtīt uz lotiatskarbidoteu.

Katru dienu jauni atradumi

17.02.2011.

Latvenergo pamato savu apgalvojumu “no klientiem-mājsaimniecībām tikai 0,6% veido garāžas, bet 2% – vasarnīcas”, ar to, ka viņu “analīzē izmantoti visu kopumā vairāk nekā viena miljona “Latvenergo” klientu-mājsaimniecību patēriņa dati par 2010.gadu” (avots: http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=11569)

Savukārt, Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2010.gadā Latvijā to ir tikai 888 600 (skat. attēlu, avots: CSP). Kur “pazudušas” vairāk par 12 % jeb ap 111 400 mājsaimniecības?

Jautājums: cik ticami ir pārējie apgalvojumi jeb kurš melo šoreiz?

Cits piemērs apgalvojumu ticamībai – 16.februāra LNT ziņās (saite: http://www.tvnet.lv/online_tv/11084) AS “Latvenergo” valdes priekšēdētājs Āris Žīgurs apgalvoja, ka iedzīvotāju mobilo tālruņu rēķini esot daudzkārt lielāki par elektrības rēķiniem. Pirmais, nekavējoties aptaujātais “piemērs” nosauca telefona rēķinu 11 Ls (par 2 pieslēgumiem kopā, ieskaitot viena mazcenas telefona nomaksu) un elektrības rēķinu 18 Ls, otrais, attiecīgi, 56 Ls (par 6 pieslēgumiem kopā, ieskaitot divu mazcenas telefonu nomaksu) un elektrības rēķinu 70 Ls.

Atkārtojam jautājumu: cik ticami… ?

Turpmākie plāni jeb vai ir dzīve pēc tarifu apstiprināšanas?

16.02.2011.

Vēršam uzmanību uz to, ka Aina un Māra nekaro pret Latvenergo vai Kamparu. Runa ir par nesadzirdētu, maksātnespējīgu vairākus simtus tūkstošu lielu Latvijas iedzīvotāju daļu un AKLU un KURLU valdību.

Aptaujas rezultāti mums nav pārsteigums, bet skumja fakta konstatācija – ja sākotnēji runa bija tikai par patērinja apjoma noskaidrošanu, tad šobrīd uzmanības fokusā arvien vairāk ir valstiska līmeņa nevērība pret dažādām sociālajām riska grupām, kuras Labklājības ministrija ir apzinājusi jau sen, bet reāla rīcība nav sekojusi. Uz aptaujas apkopošanas brīdi bija 4422 komentāri pie anketām, to vidū bija ļoti daudz liecību tam, ka sociālā atbalsta sistēma NEfunkcionē. Mēs redzam, ka ļoti daudzu iedzīvotāju maksātspēja ir zemāka, nekā tiek sagaidīts jauno tarifu sakarā jeb teiksim tā – ar tarifu apstiprināšanas brīdi sociālo katastrofu var uzskatīt par atklātu.

Mēs uzskatam, ka katram ir jādara savs darbs – kareivji šauj, lauka virtuve vāra, sarkanais krusts aizšuj vēderus.

Mēs esam uzņēmušās tādu kā ziņneša lomu – aizgādāt informāciju līdz adresātam, pārliecināties, ka adresāts to ir SAPRATIS un ziņot atpakaļ – mūs saprata vai nē.

Mēs gribam, lai nepilnību, kuru dēļ mūsu aptauju atzītu par “nepieskaitāmu”, meklēšanas vietā, atbildīgās PERSONAS (nevis institūcijas), iepazītos ar to saturu, ko nevar apstrīdēt – reāliem stāstiem.

Šobrīd komentāru ir vairāk par 6000 (http://www.visidati.lv/res/47683531145954/), laipni lūdzam ar tiem iepazīties. Pēc būtības aptauja un tai sekojošie procesi ir komunikācijas uzsākšana ar valdību. Kā no saskarsmes teorijas zināms, ja vēstījums netiek uztverts, atbildīgas ir abas puses – attiecīgi mūsu tuvākie nākotnes plāni ir strādāt tā, lai aptaujāto cilvēku vēstījums taptu sadzirdēts gan Latvijā, gan ārpus tās.

Tarifu apstiprināšana varbūt ir punkts Latvenergo, SPRK vai Ekonomikas ministrijai. Mēs neko neesam ne parakstījušas, ne apstiprinājušas. Mums ir pašām savi atskaites punkti un mērķi – mēs turpināsim iesākto.

Pilsēta pret laukiem

16.02.2011.

Pēdējās dienās daudz nācies lasīt pilsētnieku viedokļus par to, ka laukos elektrību tērē mazāk. Uzklausījām arī apgalvojumu, ka ūdeni silda, galvenokārt, ar malku. Pārbaudījām, ko atbildējuši mūsu aptaujātie no dažādām Latvijas vietām. Rezultāts – pilsētās elektriskos ūdens sildītājus (boilerus) izmanto 45% aptaujāto, laukos – 54%, tātad – laukos pat vairāk.

Šīs aptaujas ietvaros mēs pilsētām pieskaitījām tos, kas bija norādījuši konkrētu apdzīvotu vietu nosaukumus, laukiem – tos, kas bija norādījuši pagastu nosaukumus, vai pagastus ar māju nosaukumiem, bet ne konkrētas apdzīvotas vietas, respektīvi, centāmies dalīt pēc būtības, nevis formāla administratīvā dalījuma. Dzīvesvietas, ko neizdevās atšifrēt arī ar kartes palīdzību (ap 20), neņēmām vērā.

Atgādinām, ka jūs varat izmantot mūsu aptaujas rezultātus, lai paši pētītu jūs interesējošās sakarības. Lai saņemtu datus Excel formātā, rakstiet mums uz lotiatskarbidoteu.

Respondentu norādītās dzīvesvietas

15.02.2011.

Publicējam unikālās respondentu norādītās dzīvesvietas – tātad no katras pieminētās ir bijis vismaz viens anketas aizpildītājs. Rīgu kā dzīvesvietu ir norādījuši 23% aptaujāto, savukārt, ziņas par pārējo apdzīvoto vietu procentuālajām attiecībām, ja spēsim, publicēsim vēlāk.

Atgādinām, ka aptaujas rezultātu apkopošanu sākām š.g. 13. februārī, izmantojot tobrīd iesūtīto 7662 anketu datus. Līdz ar to, ja vēlāk (līdz 15.02.2011. 22:51) aizpildītajās vēl 9985 anketās minētas citas dzīvesvietas, tās šeit neparādās.

Lasīt šo ierakstu tālāk »