Kategorijas ‘Latvenergo’ arhīvs

Tev ir iespēja protestēt pret Latvenergo tarifu pieaugumu!

20.03.2011.

Domu biedri no http://pietiek.wordpress.com/ aicina arī Tevi paust savu neapmierinātību par norisēm Latvijā – mītiņā „Latvenergo tarifi- Latvijas iedzīvotāji PRET”!

Iveta Rīdere organizē mītiņu pie Rīgas pils – 24.martā, pl.12:00, ar sekojošu gājienu uz Saeimu. Ja Tu kādu iemeslu dēļ nevari ierasties, taču atbalsti Ivetas Rīderes un domubiedru prasīto, izdrukā, paraksti šo lapu un nogādā organizatoriem, iepriekš sazinoties pa e-pastu pretmonopoluatinboxdotlv.

Sudraba: Elektrības tarifu celšana ir ceļš uz nabadzību

23.02.2011.

Ceļot elektrības tarifus preces un pakalpojumi kļūs dārgāki, pieaugs cenas un būs inflācija. Tas ir ceļš uz nabadzību, nevis izaugsmi, tā šorīt intervijā raidījumam «Labrīt, Latvija» sacīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Valsts kontroliere uzskata, ka valstī joprojām ir izplatīta īstermiņa domāšana un neviens nevērtē ekonomiku kopumā.

Prezentācija par vienoto universālā pakalpojuma modeli Latvijā

19.02.2011.

Zemāk iespējams apskatīt prezentāciju par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa Edvīna Karnīša savulaik piedāvāto Universālo pakalpojumu fondu.

Visiem, visiem, visiem! Iespēja pārbaudīt Latvenergo solīto!!!

17.02.2011.

Latvijas TV skatītājiem 16.02.2010 tika noraidīta sekojoša ziņa:

“Kā skaidro Latvenergo, par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā pašreizējais tarifs 8,25 santīmi par kilovatstundu; parastām mājsaimniecībām šo termiņu pārsniegt faktiski nav iespējams, savukārt bagātniekiem, kuriem mājās ir apsildāmās grīdas, baseini un citas ekstras, kas patērē daudz elektroenerģiju, pārsniedzot 1200 kWh likmi, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh.”

Avots: TV3 ziņas, 16.02.2011 19:50, par jaunajiem elektroenerģijas tarfiem sākot no 13. minūtes.

Mēs aicinām visus, kas ir aprēķinājuši, ka nespēs iekļauties 1200 kWh gada patēriņā, izmantot lielisko iespēju, ko piedāvā Latvenergo savā lapā www.efektivi.lv. Tur iespējams pieteikties uz speciālistu bezmaksas konsultācijām pa to, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu. Ja Latvenergo nemelo, ikvienai “parastai” mājsaimniecībai ir iespējams iekļauties 1200 kWh – jautājiet speciālistiem!

Aicinām dalīties komentāros ar saņemtajiem ieteikumiem – tā mēs parādīsim, kam taisnība!

Katru dienu jauni atradumi

17.02.2011.

Latvenergo pamato savu apgalvojumu “no klientiem-mājsaimniecībām tikai 0,6% veido garāžas, bet 2% – vasarnīcas”, ar to, ka viņu “analīzē izmantoti visu kopumā vairāk nekā viena miljona “Latvenergo” klientu-mājsaimniecību patēriņa dati par 2010.gadu” (avots: http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=11569)

Savukārt, Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2010.gadā Latvijā to ir tikai 888 600 (skat. attēlu, avots: CSP). Kur “pazudušas” vairāk par 12 % jeb ap 111 400 mājsaimniecības?

Jautājums: cik ticami ir pārējie apgalvojumi jeb kurš melo šoreiz?

Cits piemērs apgalvojumu ticamībai – 16.februāra LNT ziņās (saite: http://www.tvnet.lv/online_tv/11084) AS “Latvenergo” valdes priekšēdētājs Āris Žīgurs apgalvoja, ka iedzīvotāju mobilo tālruņu rēķini esot daudzkārt lielāki par elektrības rēķiniem. Pirmais, nekavējoties aptaujātais “piemērs” nosauca telefona rēķinu 11 Ls (par 2 pieslēgumiem kopā, ieskaitot viena mazcenas telefona nomaksu) un elektrības rēķinu 18 Ls, otrais, attiecīgi, 56 Ls (par 6 pieslēgumiem kopā, ieskaitot divu mazcenas telefonu nomaksu) un elektrības rēķinu 70 Ls.

Atkārtojam jautājumu: cik ticami… ?

Turpmākie plāni jeb vai ir dzīve pēc tarifu apstiprināšanas?

16.02.2011.

Vēršam uzmanību uz to, ka Aina un Māra nekaro pret Latvenergo vai Kamparu. Runa ir par nesadzirdētu, maksātnespējīgu vairākus simtus tūkstošu lielu Latvijas iedzīvotāju daļu un AKLU un KURLU valdību.

Aptaujas rezultāti mums nav pārsteigums, bet skumja fakta konstatācija – ja sākotnēji runa bija tikai par patērinja apjoma noskaidrošanu, tad šobrīd uzmanības fokusā arvien vairāk ir valstiska līmeņa nevērība pret dažādām sociālajām riska grupām, kuras Labklājības ministrija ir apzinājusi jau sen, bet reāla rīcība nav sekojusi. Uz aptaujas apkopošanas brīdi bija 4422 komentāri pie anketām, to vidū bija ļoti daudz liecību tam, ka sociālā atbalsta sistēma NEfunkcionē. Mēs redzam, ka ļoti daudzu iedzīvotāju maksātspēja ir zemāka, nekā tiek sagaidīts jauno tarifu sakarā jeb teiksim tā – ar tarifu apstiprināšanas brīdi sociālo katastrofu var uzskatīt par atklātu.

Mēs uzskatam, ka katram ir jādara savs darbs – kareivji šauj, lauka virtuve vāra, sarkanais krusts aizšuj vēderus.

Mēs esam uzņēmušās tādu kā ziņneša lomu – aizgādāt informāciju līdz adresātam, pārliecināties, ka adresāts to ir SAPRATIS un ziņot atpakaļ – mūs saprata vai nē.

Mēs gribam, lai nepilnību, kuru dēļ mūsu aptauju atzītu par “nepieskaitāmu”, meklēšanas vietā, atbildīgās PERSONAS (nevis institūcijas), iepazītos ar to saturu, ko nevar apstrīdēt – reāliem stāstiem.

Šobrīd komentāru ir vairāk par 6000 (http://www.visidati.lv/res/47683531145954/), laipni lūdzam ar tiem iepazīties. Pēc būtības aptauja un tai sekojošie procesi ir komunikācijas uzsākšana ar valdību. Kā no saskarsmes teorijas zināms, ja vēstījums netiek uztverts, atbildīgas ir abas puses – attiecīgi mūsu tuvākie nākotnes plāni ir strādāt tā, lai aptaujāto cilvēku vēstījums taptu sadzirdēts gan Latvijā, gan ārpus tās.

Tarifu apstiprināšana varbūt ir punkts Latvenergo, SPRK vai Ekonomikas ministrijai. Mēs neko neesam ne parakstījušas, ne apstiprinājušas. Mums ir pašām savi atskaites punkti un mērķi – mēs turpināsim iesākto.

Pilsēta pret laukiem

16.02.2011.

Pēdējās dienās daudz nācies lasīt pilsētnieku viedokļus par to, ka laukos elektrību tērē mazāk. Uzklausījām arī apgalvojumu, ka ūdeni silda, galvenokārt, ar malku. Pārbaudījām, ko atbildējuši mūsu aptaujātie no dažādām Latvijas vietām. Rezultāts – pilsētās elektriskos ūdens sildītājus (boilerus) izmanto 45% aptaujāto, laukos – 54%, tātad – laukos pat vairāk.

Šīs aptaujas ietvaros mēs pilsētām pieskaitījām tos, kas bija norādījuši konkrētu apdzīvotu vietu nosaukumus, laukiem – tos, kas bija norādījuši pagastu nosaukumus, vai pagastus ar māju nosaukumiem, bet ne konkrētas apdzīvotas vietas, respektīvi, centāmies dalīt pēc būtības, nevis formāla administratīvā dalījuma. Dzīvesvietas, ko neizdevās atšifrēt arī ar kartes palīdzību (ap 20), neņēmām vērā.

Atgādinām, ka jūs varat izmantot mūsu aptaujas rezultātus, lai paši pētītu jūs interesējošās sakarības. Lai saņemtu datus Excel formātā, rakstiet mums uz lotiatskarbidoteu.

Respondentu norādītās dzīvesvietas

15.02.2011.

Publicējam unikālās respondentu norādītās dzīvesvietas – tātad no katras pieminētās ir bijis vismaz viens anketas aizpildītājs. Rīgu kā dzīvesvietu ir norādījuši 23% aptaujāto, savukārt, ziņas par pārējo apdzīvoto vietu procentuālajām attiecībām, ja spēsim, publicēsim vēlāk.

Atgādinām, ka aptaujas rezultātu apkopošanu sākām š.g. 13. februārī, izmantojot tobrīd iesūtīto 7662 anketu datus. Līdz ar to, ja vēlāk (līdz 15.02.2011. 22:51) aizpildītajās vēl 9985 anketās minētas citas dzīvesvietas, tās šeit neparādās.

(more…)

Latvenergo melo

14.02.2011.

jeb

„Varbūt mēs varētu savu 100 latu algu atdot uzreiz valdībai un nemaksāt ne par ko?”

Aina Kivilande, Māra Niedra

Šis spilgtais citāts no aptaujas komentāriem diemžēl vislabāk raksturo to daudzo iedzīvotāju situāciju, uz kuru pleciem valdība iecerējusi balstīt jau tā miljonus pelnoša uzņēmuma vēl lielāko iecerēto peļņu.

Mēs, pētījuma autores, esam parastas savu bērnu mammas. Neesam ne žurnālistes, ne partiju biedres, ne Krievijas gāzes lobētājas, ne statistiķes. Bez objektīva iemesla nevienu par meli nesaucam, bet AS Latvenergo apgalvojumi par Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa ieradumiem radikāli atšķīrās gan no mūsu, gan aptaujāto draugu, radu un paziņu aprēķiniem –

  1. NEVIENAM no aptaujātajiem elektroenerģijas patēriņš pamata dzīves vietā nav zem 100 kWh mēnesī;
  2. aprēķinātais pieaugums pēc tarifu izmaiņām VAIRĀKAS REIZES pārsniedza solīto.

Nolēmām veikt plašāku pētījumu, lai noskaidrotu reālo situāciju valstī un, ja patiesība atšķiras no reklāmā paustās, iepazīstinātu ar to sabiedrību.

Pirms apskatīt pašu pētījumu, daži fakti par Latviju:

  • minimālā alga Latvijā:
    • bruto – 200,00 LVL (284,58 EUR);
    • neto – 144,75 LVL (205,96 EUR) (ja nav atvieglojumu par apgādājamajiem);
    • avots: Labklājības ministrija http://www.lm.gov.lv/text/407
  • iztikas minimums 2011.gada janvārī:
  • strādājošo vidējā darba samaksa 2010.gadā neto:
  • strādājošo skaita sadalījums pēc mēneša vidējā darba samaksas (2010.gada decembrī):
    • darba algu līdz 400,00 LVL (569,15 EUR) bruto saņem 62,9% Latvijas strādājošo;
    • 33,1% strādājošo saņem atalgojumu maksimums līdz 200,00 LVL (284,58 EUR) bruto;
    • avots: CSP http://ej.uz/bfdb
  • mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī:
    • 195,27 LVL (277,85 EUR);
    • no tiem 15,5% jeb 30,22 LVL (43,00 EUR) tikuši tērēti par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo;
    • avots: CSP http://ej.uz/59sc
  • ģimenes valsts pabalsts:
  • vidējā vecuma pensija 2011.gada janvārī:
  • LB noteiktais eiro kurss: 1 EUR = 0,7028 LVL.

Tā kā Latvenergo, runājot par jaunajiem tarifiem, atsaucas uz „sociālā taisnīguma principiem” (citāts no Latvenergo mājas lapas: „[jaunie tarifi] diferencēs cenu, atbilstoši elektroenerģijas patēriņam un maksātspējai”), tad pētījumā centāmies noskaidrot, vai Latvenergo pieņēmumi ir pareizi, tātad:

  • vai atbilst patiesībai tas, ka lielāks elektroenerģijas patēriņš nozīmē lielāku maksātspēju;
  • vai mājsaimniecību izvēle iegādāties un lietot dažādas elektroiekārtas ir to brīva izvēle (atbilstoši tam – iespēja brīvi atteikties no tām, lai samazinātu patēriņu) un sekas dzīvošanai „ar vērienu” (t.sk. liela dzīvojamā platība), jeb dzīves nepieciešamība un citu alternatīvu trūkums (vai dzīvesvietā ir pieejama centralizēta apkure, ūdens, kanalizācija, gāze u.tml.). Šo apsvērumu kontekstā lūdzām novērtēt savas iespējas elektroenerģijas patēriņu samazināt;
  • vai atbilst patiesībai apgalvojumi, ka puse mājsaimniecību tērē mazāk par 100 kWh mēnesī un ka pēc tarifu palielināšanas to izdevumi par elektroenerģiju palielināsies atbilstoši Latvenergo paustajam;
  • papildus centāmies noskaidrot, kāda ir aptaujāto mājsaimniecību rocība, kā tarifu kāpums ietekmēs to labklājības līmeni kopumā, noskaidrot potenciāli apdraudētākās sociālās grupas jeb, simbolos runājot – vai iepriekšminētajam sociālajam taisnīgumam atbilst saistībā ar tarifu celšanu dzirdētie solījumi atbalstīt daudzbērnu ģimenes.

Aptauja (anketa: http://www.visidati.lv/aptauja/476835311/1/) tika izplatīta privāti caur e-pastiem, forumos, Twitter un Draugiem.lv tīklos, tādējādi tās respondenti var tikt uzskatīti par nejauši izvēlētiem. Kopsavilkuma izdarīšanas brīdī 13.02.2011 17:00 bija atbildējuši 7662 respondenti no visas Latvijas. Analizējot rezultātus, no tiem tika izslēgts neliels (ap 20) skaits atbilžu ar apšaubāmu ticamību.

Mēs aicinām ikvienu interesentu izmantot aptaujas rezultātus (pieejami šeit: http://www.visidati.lv/res/47683531145954/. Lai saņemtu izvilkumu MS Excel tabulas formātā (izvilkumā ir vairāk datu)), sazinieties ar mums, rakstot uz lotiatskarbidoteu), tos analizēt, interpretēt, izdarīt secinājumus un rīkoties labākas, taisnīgākas valsts labā. Aptauja netiek slēgta, viedokļu apkopošana turpinās, tādējādi dodot iespēju valdībai uzzināt, kādā stāvoklī patiesībā ir tauta, kas to pilnvarojusi strādāt savā labā.

Turpinājumā skaitļi:

  1. Cik mēs tērējam
  • ~97,2% aptaujāto elektroenerģijas patēriņš pamata dzīves vietā (kas nav garāža, vasarnīca vai dārza būdiņa) ir virs 100 kWh mēnesī. Biežāk sastopamā atbilde: mājsaimniecības mēneša patēriņš ir 200-500 kWh, ko norādījuši 56.3% aptaujāto. Nākamā biežāk sastopamā atbilde ir 100-200 kWh (28,6% atbilžu). 100 kWh patēriņā pamata dzīves vietā iekļaujas tikai 2,8%.
  • Iespēja iekļauties 100 kWh patēriņā uz vienu mājsaimniecības locekli ir daudz reālāka: tā norādījuši 70,2%.
  • Ja ņem vērā arī citus pieslēgumus – iepriekš pieminētās garāžas, vasarnīcas un dārza būdiņas – tad šī proporcija izmainās: 100 kWh patēriņā iekļaujas 16,71% no kopējā skaita, kas provocē izdarīt pieņēmumu, ka Latvenergo savos aprēķinos ir ņēmis vērā šādus „otros”, „trešos” u.tml. pieslēgumus, kas neatspoguļo patēriņu pamata dzīvesvietās. Kā norāda kāds komentētājs: „Latvenergo nosauktās 450 000 mājsaimniecības [ko neskars tarifu izmaiņas – autora piezīme] ir korekti saukt par pieslēgumiem. Latvijā kopā ir 450 000 mājsaimniecības, ja rēķina, ka vienā vidēji dzīvo 2,5 cilvēki”
  1. Kam mēs tērējam: noskaidrojām, cik daudz no mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa nosaka dzīves nepieciešamības, alternatīvu trūkums u.tml. neietekmējami apstākļi, un cik no šī patēriņa rodas neekonomiskas saimniekošanas vai apzinātas ērtību izvēles dēļ
  • Dzīvojamā platība uz 1 mājsaimniecības locekli ~46% gadījumu ir 10-20kv.m, (biežākā atbilde), 21-50kv.m 35,9% gadījumu (nākamā biežākā atbilde).
  • Tikai ~44,9% ir pieejami centrālās apkures pakalpojumi, attiecīgi pārējiem nepieciešami individuāli risinājumi. 23,7% no aptaujāto kopskaita siltuma nodrošināšanā izmanto elektrību, galvenokārt apkures sistēmas darbības nodrošināšanai, dažkārt tiešā veidā telpu apsildei. Meklējot komentāros papildus skaidrojumus, atklājas, ka ir vietas, kur centrālā apkure gan darbojas, taču nenodrošina telpās normālu temperatūru, un vienīgā alternatīva ir papildus apsilde ar elektrību.
  • ~49,4%, tātad puse(!) aptaujāto, norāda, ka siltais ūdens netiek nodrošināts centralizēti un tiek izmantots elektriskais ūdens sildītājs.
  • Centralizēti kanalizācijas pakalpojumi ir pieejami 68% procentiem iedzīvotāju. Pārējiem nepieciešami individuāli risinājumi. 3,7% ir izvēlējušies uzstādīt bioloģisko kanalizāciju, kas arī patērē elektroenerģiju.
  • Iekļāvām arī jautājumu par apsildāmo baseinu, kas, pateicoties Ekonomikas ministrijas un Latvenergo pārstāvju izteikumiem, ir folklorizējies jēdziens. Tāda esamību atzīmējuši 0,4% respondentu, turklāt daļā atbilžu tika sazīmētas viltojuma pazīmes, līdz ar ko reālais daudzums, iespējams, ir vēl mazāks.
  1. Iespējas ietaupīt, materiālais stāvoklis un jauno tarifu ietekme uz to
  • ~45,6% no aptaujāto kopskaita norāda, ka mēneša ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir zem 165 Ls. Šī arī ir visbiežāk izvēlētā atbilde. 69,8% no aptaujāto kopskaita norāda, ka ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir zem 200 Ls (1. un 2. atbilžu variants kopā).
  • 80,5% mājsaimniecībās ir vismaz viens bērns. 41% respondentu ir 1-2 bērni (biežākā atbilde), 35,2% – 3-5 bērni (nākamā biežākā atbilde).
  • Novērtējot savas iespējas samazināt elektroenerģijas patēriņu, 49,46% aptaujāto domā, ka spētu to samazināt līdz 10% (biežāk sastopamā atbilde). 36,2% uzskata, ka jau taupa maksimāli un neko samazināt vairs nespēj (nākamā biežākā atbilde).
  • Jauno tarifu ietekmē mājsaimniecību izdevumi par elektroenerģiju 24,7% gadījumu pieaugs par 10-20%, 17,1% gadījumu – par 21-30%. Visbiežāk sniegtā atbilde „negribu rēķināt” komentēta atsevišķi.
  1. Reģionālais dalījums

Lielā datu apjoma dēļ neesam vēl veikušas apkopojumu pa reģioniem, bet izmaiņas koprezultātos, kas tika novērotas, palielinoties atbilžu skaitam no lauku rajoniem, ļauj secināt, ka lauku rajonos ģimenēs ir:

  • vairāk bērnu;
  • mazāki vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli;
  • lielāka atkarība no elektroiekārtām elementāru sadzīves ērtību nodrošināšanā (populārākie nosauktie – ūdenssūknis, apkures cirkulācijas sūknis).
  1. Secinājumi no skaitliskās daļas

Apgalvojums, ka 50% mājsaimniecību tērē vidēji 100 kWh/mēnesī (http://ej.uz/j9rg), ir meli.

Apgalvojums, ka 30% mājsaimniecību jaunie tarifi ietekmēs minimāli (turpat), ir meli, tāpat kā nosauktie procenti mājsaimniecību, kam sadārdzinājums būšot vidēji 1,10 un 4,36 Ls/mēn.

Apgalvojums, ka lielāks izmaksu pieaugums – no 10 Ls (turpat) skars tikai 6% mājsaimniecību, ir meli.

Apdzīvojamās platības, kuru uzturēšanai var būt nepieciešama elektrība, ir „saprātīga” izmēra un pārmest pārmērības nav vietā.

Iedzīvotāju iespējas taupīt elektroenerģiju ir nevienādas. Vietās, kur nav pieejami centralizēti pakalpojumi, kā apkure, ūdensapgāde, kanalizācija, gāze, āra apgaismojums u.tml., to neesamība tiek kompensēta ar individuāliem risinājumiem, kas nospiedošā vairumā gadījumu saistīti ar elektroenerģijas patēriņu līdz pat 500 un vairāk kWh mēnesī. Atteikšanās no uzstādītajām iekārtām nozīmētu dzīves līmeņa atgriešanu vismaz par gadsimtu atpakaļ. Tas ir krasā pretrunā ar Latvenergo valdes locekļa Ulda Barisa teikto (turpat): „Jaunais tarifu plāns darbosies pēc diferenciācijas principa, lai elektrības maksājumi par minimālām sadzīves vajadzībām garantēti nemainītos ne vien šogad, bet arī nākamajos gados”.

Atbilde „negribu rēķināt” ir biežāk sastopamā atbilde uz lūgumu novērtēt, par cik pieaugs izdevumi elektroenerģijai. Mūsuprāt, šis ir ļoti nopietns signāls tam, ka lielam daudzumam cilvēku ir grūtības pašiem objektīvi novērtēt sagaidāmās izmaiņas, un šādā kontekstā melīgas informācijas izplatīšana oficiālā veidā ir vismaz nekorekta, ja ne noziedzīga.

Ļoti lielai daļai mājsaimniecību ienākumi ir ļoti zemi (fakts, ka šajā aptaujā vismazākajiem ienākumiem atbilda lielākais skaits atbilžu, rāda, ka šī ienākumu grupa bija jādala vēl sīkāk, un 165 Ls uz cilvēku nevar tikt izmantots kā ticams mērījums – šis skaitlis patiesībā ir mazāks). Ļoti iela daļa elektrības patēriņu jau tagad ierobežo maksimāli un lielāks ietaupījums nav iespējams. Šiem cilvēkiem papildus izdevumi, kas absolūtos skaitļos šķiet nelieli, nozīmē relatīvi lielu daļu viņu kopējā budžetā.

Tarifu pieaugums palielinās labklājības līmeņa atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem.

  1. Komentāru analīze un sociālais taisnīgums

Analizējot komentārus, atklājās daudz dažādu sadzīves apstākļu nianšu, kas bija pārsteigums un redzesloka paplašinājums arī mums, aptaujas veidotājām. Tā kā tarifu piemērošanas sakarā nepārtraukti tiek pieminēts „sociālais taisnīgums”, tad sekojošais faktu uzskaitījums ir aicinājums taisnīguma solītājiem to nodrošināt visām skartajām sociālajām grupām:

  1. Mājsaimniecību iespējas samazināt elektroenerģijas patēriņu, lai iekļautos ekonomiskajā izmaksu grupā, ir nevienādas ārēju, no iedzīvotāju gribas neatkarīgu faktoru dēļ (skat. iepriekš minētos skaitļus, kas raksturo centralizēto pakalpojumu nepieejamību vai nepietiekamo kvalitāti (Citāts: „Rudenī daudzu parādnieku dēļ apkure tiek pieslēgta jau tad, kad aiz loga ir vairāki mīnusi, tādēļ jāsildās ar sildītājiem”)). Viens no lielākajiem patērētājiem ir ūdens sildītājs, ko lieto gandrīz puse aptaujāto.
  2. Papildus elektroenerģijas patēriņu rada videi draudzīgi risinājumi, kā siltuma sūkņi, bioloģiskās kanalizācijas, kas ir atbalstāma, nevis sodāma iniciatīva.
  3. Ievērojams daudzums aptaujāto uzsver, ka visas iespējas ietaupīt jau tiek izmantotas (apgalvojuma ticamību pastiprina fakts, ka ~45% aptaujāto ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zem 165 Ls, kas maksimālu taupību no hobija vai pārliecības pārvērš par izdzīvošanas nepieciešamību), tomēr tikai ~2,8% izdodas iekļauties 100 kWh mēnesī. No komentāros minētajiem piemēriem redzams, ka 100 kWh tiek pārsniegti jau ar elementārām, ikdienā vajadzīgām ierīcēm, kas liek secināt, ka, lai iekļautos ekonomiskajā tarifā, ir jāatsakās nevis no luksusa, bet no nepieciešamām lietām.
  4. Ir mājsaimniecības, kurām ārēju apstākļu (piemēram, namīpašnieka noteiktā kārtība, komunālais dzīvoklis) dēļ nav iespējams uzstādīt atsevišķu skaitītāju, līdz ar to patēriņš uzrādās lielāks, jo patiesībā atspoguļo vairāku mājsaimniecību patērēto. Atbilstoši tam, nav iespējams izmantot atvieglojumus, ja tādi pienākas.
  5. Lauku iedzīvotāji komentāros min ierīces, kas nepieciešamas viņu ikdienā- piena slaukšanas un atdzesēšanas iekārtas, elektriskie gani, ūdenssūkņi, zāģi, laistīšanas iekārtas u.tml. Tāpat ārpus pilsētām dzīvojošie atzīmē, ka pilsētniekiem pašsaprotamas un pašvaldību apmaksātas ērtības (kaut vai, piemēram, āra apgaismojums), viņiem ir jānodrošina un atbilstoši arī jāapmaksā pašiem. Vai Latvenergo, nosakot 100 kWh/mēnesī kā minimālās sadzīves vajadzības nodrošinošu patēriņu, ir ņēmis vērā šīs un citas šeit neminētas lauku un pilsētas atšķirības? Piemērs no komentāriem: „Manai mātei, kas dzīvo lauku mājā viena pati, kurina ar malku, ar boileri uzsilda ūdeni, lai nomazgātos, ar sūkni no akas atsūknē ūdeni, lai nebūtu jānes ar spaiņiem un 2 reiz dienā izslauc govi, vidēji elektrības patēriņš ir no 150 – 200 kWh”
  6. Līdzīgi kā lauku iedzīvotāju sadzīves specifika, pastāv elektroenerģijas patēriņa īpatnības, kas raksturīgas konkrētām iedzīvotāju grupām un nostāda tos neapskaužamā situācijā, ja tie līdzekļu trūkuma dēļ vairs nevarētu norēķināties par elektroenerģiju. Piemērs: „Manam 16 gadus vecajam delam ir smaga invaliditate, paarvietoties speej tikai ar iipasu elektrisko ratinkreslu, ratinkreesls ir jaudiigs tiek laadeets no elektriibas katru nakti, gulta arii darbojas uz elektriibu, patstaaviigi nespeej pakusteeties un mainiit pozu, kaa arii visas citas paliigieriices darbojas uz elektriibas. Vismaz pusi no elektriibas pateerina muusu maajsaimnieciibaa sastaada deelam nepieciesamaas paliigieriices. Taatad deel tarifu pacelsanas tiesaa veidaa tiek apdraudeeta mana deela dziiviiba, jo nespeesim apmaksaat elektriibas reekinus.”. Uz šo grupu attiecināms daudzu komentētāju sacītais par invalīdiem, veciem cilvēkiem, dziļā trūkumā nonākušajiem, kam kustību vai finanšu trūkuma dēļ nav iespējams apmeklēt nekādus izklaides vai kultūras pasākumus ārpus mājas, līdz ar to viņu vienīgais prieks ir televizors, kas arīdzan sastāda būtisku elektrības patēriņa daļu.
  7. Ļoti daudzi aptaujātie min dažādus faktus, kas norāda uz nespēju „savilkt galus” jau tagad – jau šobrīd rēķinu apmaksai tiek tērētas nesamērīgi lielas naudas summas, ar grūtībām tiek atlicināta rēķiniem nepieciešamā nauda, krājas neapmaksāti rēķini, ir nepilnvērtīgs uzturs, netiek lietotas elektroiekārtas, jo nav iespēju patērēto apmaksāt utt. Daudzi min, ka jau esošie elektroenerģijas tarifi viņiem ir nepanesams slogs, un neredz iespēju spēt samaksāt rēķinus, ja tie palielināsies vēl vairāk. Vairāki aptaujātie norāda, ka ienākumi ir ļoti zemi, taču viņu dzīves vietas tuvumā darba (vai papildus darba) iespēju nav, un arī nekādi atvieglojumi viņiem nepienākas (aptaujas veidotāji uzskata, ka robežas un kritēriji trūcīgo un maznodrošināto statusiem ir novecojuši, jo tie ir noteikti laikos, kad cenas dažādām neatliekamām precēm un pakalpojumiem bija zemākas, kā arī uz nabadzības sliekšņa nebija nonākušas agrāk pārtikušas ģimenes, kuru labākos laikos iekārtotās mājsaimniecības uzturēšana šodien rada problēmas). Kā izpaudīsies sociālā taisnīguma piemērošana, ja cilvēki nespēs samaksāt? Citāti no komentāriem: „Cienījamies deputāti un Latvenergo pārstāvji – pamēģiniet izdzīvot ar mēneša ienākumiem zem iztikas minimuma un vēl samaksāt komunālos pakalpojumus.”, „Mēnesī saņemu uz rokas 120 Ls, maksājumi līdz šim sastāda 96 Ls, ar paaugstināto elektroenerģijas tarifu, nāksies maksāt 8 Ls mēnesī vairāk”.
  8. Esošā trūkuma kontekstā ļoti daudzi komentētāji min bērnus (Citāts no komentāriem: „Vai bērniem ir jācieš tāpēc, ka valstī ir bardaks?”). Kurš parādīs ar pirkstu, kuram bērnam no daudzajām aprakstītajām situācijām (viens bērns nepilnā ģimenē, divi bērni bezdarbnieku ģimenē, bērni ģimenē ar 3 un vairāk bērniem utt.) ir jāmazgājas aukstā ūdenī, bet kuram – siltā, jo viņa ģimene saņems atvieglojumus? Jautājums pēc būtības ir par to pašu sociālo taisnīgumu – tam, kurš apsolīsies draudošā izmaksu pieauguma kontekstā nodrošināt sociālo taisnīgumu, atbildības nasta būs ļoti, ļoti smaga.
  9. Vairāki aptaujātie kā izeju no nespējas izdzīvot esošajā ekonomiskajā situācijā min pašnāvību. Jautājums plānotās tarifu palielināšanas idejas uzturētājiem katram personīgi – kurš no jums ir gatavs uzņemties atbildību par to?
  10. Gribam pievērst uzmanību kādam, mūsuprāt, ārkārtīgi svarīgam komentāram: „Tikai Latvijā, pamatojoties uz tīkla apkalpošanu, var pieaugt tarifi intensīvajiem lietotājiem. Manuprāt, manas līnijas apkalpošana, patērējot 1000 kWh mēnesī, ir tikpat cik tantukam 100 kWh. Tad kāpēc es maksāju 10 reizes vairāk par apkalpošanu? Manuprāt, vajadzētu ieviest skaitītāja abonēšanas maksu 3 Ls mēnesī + tarifs 0,5 santīmi par kWh. Tādējādi tas būtu taisnīgi pret lielajiem lietotājiem.” Mūsuprāt, vērā ņemams priekšlikums, jo īpaši tādēļ, ka mēs visi ar nepacietību gaidām elektroenerģijas tirgus atvēršanu, un šajā brīdī būs ļoti svarīgi, lai tīklu izmantošanas cenas, kas konkurējošiem elektroenerģijas piegādātājiem būs jāmaksā (un tādējādi atspoguļosies cenā gala lietotājam), būtu noteiktas objektīvi.

Papildus iepriekšējam punktam ir vēl viena komentāru grupa, par kuriem ļoti gribētos saņemt skaidrojumu no Latvenergo puses. Citāti: „ES vidējā mājsaimniecība patērē ~3500 kWh/gadā un lielie >=7500 kWh/gadā, bet mums lielie sanāk virs 1200 kWh/gadā”; „Cik man zināms, Anglijā par izlietoto elektroenerģiju virs 1000 kWh, tarifs samazinās, tas nozīmē, jo vairāk lieto, jo mazāk maksā. Kāpēc pie mums viss ir otrādi?”; „kurinu ar zemes siltumu (zaļā apkure), visā civilizētajā Eiropā, kuri izmanto šādu vai līdzīgu apkuri piešķir subsīdijas par tīru apkures veidu izmantošanu, bet pie mums, kas vēlas dzīvot zaļāk vēl papildus palielina elektroenerģijas tarifu!”; „tai pašā Norvēģijā elektrība (tiesa, mainīga cena), bet pārsvarā nemaksā vairāk par 0,05 Ls/kWh”; „Latvenergo noteiktie patēriņa limiti mājsaimniecībās, lai tās tiktu uzskatīta par mazu elektroenerģijas patērētāju un maksātu mazākus tarifus, ir nesamērīgi ar mūsdienu dzīves līmeni Latvijā un vitāli nepieciešamu elektroierīču izmantošanu, kā arī tas ir gandrīz trīs reizes mazāks limits, nekā vidēji Eiropā – saskaņā ar Eiropas enerģijas portālā pieejamo informāciju, par mazu elektroenerģijas patērētāju tiek uzskatītas mājsaimniecības, kuru vidējais gada patēriņš ir 3500 kWh/gadā (avots http://www.energy.eu/#Domestic), pretēji Latvenergo iecerētajiem 1200 kWh/gadā. Vai, pēc Latvenergo aplēsēm, Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ir tik ļoti zemāks par Eiropas vidējo, protams, ir retorisks, bet aktuāls jautājums. Pat bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka vidēja mājsaimniecība, kura mitinās viensētā, un kuras locekļiem ir cilvēcīga vēlme reizēm nomazgāties siltā ūdenī, ūdens sildīšanai izmanto boileri, un tātad, Latvenergo limitā – 100 kWh/mēnesī – nespēs iekļauties. Turklāt, modernajos, tā sauktajos „jaunajos projektos” un pat sociālajās mājās, gāzes pieslēguma nemaz nav – tātad, maltītes pagatavošanai tiek patērēta elektroenerģija, un tas atkal nozīmē minimālā limita pārsniegšanu.” Mēs, aptaujas veidotājas, neesam minētos faktus pārbaudījušas, taču ticam, ka ar šo rakstu diskusija starp tautu un valdību tikai sākas – jautājumi ir uzdoti!

Citāts Latvenergo variācijas par sociālo taisnīgumu labākai izpratnei: „Ir viegli pacelt samaksu par jebko, ko var atslēgt nemaksāšanas rezultātā, un it īpaši, ja piegādātājs ir monopolists”.

Mūsuprāt, aptaujas rezultāti, komentārus ieskaitot, skaidri parāda, ka plānotās tarifu izmaiņas skaitliski palielina sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (http://www.lm.gov.lv/text/548). Paskatoties uz šajā avotā minētajiem skaitļiem, kas raksturo nabadzības riskus, ir redzams, ka tiem pakļautas ne tikai daudzbērnu ģimenes, bet arī daudzas citas grupas, piemēram, nepilnās ģimenes, pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki u.c. Mēs uzskatām, ka solījums piešķirt ar elektroenerģijas tarifu piemērošanu saistītus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm ir, pirmkārt, populistisks gājiens, lai demonstrētu šķietamas rūpes, otrkārt, kārtējā provokācija šķelt sabiedrību grupējumos, kas strīdētos savā starpā par to, kuram vairāk pienākas, tā vietā, lai visi kopā aizstāvētu savas tiesības netikt apkrautiem ar kārtējo nepanesamo izmaksu slogu. Ņemot vērā to, ka šie dati nav jauni, kā arī pazīmes, ka šāda veida statistikai tiek sekots (par to liecina, piemēram, nesenais raksts portālā TVNet http://ej.uz/49s4), mums rodas jautājums – kur ir Labklājības ministrijas aktīva pozīcija, ar skaitļiem pamatojot, ka ir liels daudzums iedzīvotāju, no kā vairs nav, ko paņemt, vai pamatojot to, kam tieši un kādi atvieglojami nepieciešami, vai komentējot to, kā, piemērojot plānoto „Starta tarifu” visiem skaitītājiem vienādi, tiek plānots palīdzēt sociāli jūtīgajām grupām? Visi šie dati ir publiski – vai Ekonomikas un Finanšu ministrija tos ņem vērā, izstrādājot savus plānus valsts budžeta papildināšanai no iedzīvotāju kabatām? Tā vietā mūsu rīcībā ir informācija, ka daudziem reāli zem nabadzības sliekšņa dzīvojošiem ļaudīm tiek atteikti jebkādi atvieglojumi formālu iemeslu dēļ (par šo tēmu sekos cits pētījums).

Starp citu, ja jau pieminējām manipulācijas ar vientiesīgās tautas apziņu, vēlamies atgādināt par otru populāru triku – vispirms pabiedēt ar augstu tarifu/nodokli, pēc tam apstiprināt mazliet zemāku, tā izsaucot sajūsmu tajos, kuri nenojauš, ka manipulācijas ar cilvēku emocijām tiek mērķtiecīgi ieplānotas. Mēs atļaujamies cerēt, ka netiek plānots kas līdzīgs, piemēram, „augstsirdīgi” paziņojot, ka ja jau tāda šūmēšanās, labi, lai būtu 100 kWh mēnesī nevis uz mājsaimniecību, bet uz cilvēku. Kaut arī daudzus, ja ne visus, šāds pavērsiens iepriecinātu, nedrīkst aizmirst galveno – runa ir par balstīšanos objektīvos rādītājos un taisnīgos principos, jeb – ne par krekliem, bet par sirdsapziņām.

Mūsuprāt, komentāru sadaļā (skatītā kopā ar atbildēm, kas raksturo ienākumus) paustās liecības par reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem mājsaimniecībās acīmredzami parāda, ka (citējam komentētāju) „ir laiks apturēt JEBKĀDA papildus finanšu sloga uzlikšanu Latvijas iedzīvotājiem. Tieši tāpat, kā valdība ir apturējusi jebkuru lielu būvniecības u.c. projektu uzsākšanu, jo valstij nav tiem naudas, tieši tāpat ir jāaptur jebkādu izdevumu palielināšana mājsaimniecībām – jo cilvēkiem NAUDAS NAV!!! Vai valdības mērķis tiešām ir panākt, lai cilvēkiem, kas jau šobrīd cīnās par izdzīvošanu, papildus trūkumam ir jācieš arī no atslēgtas elektrības radītajām problēmām? Lai nav ne tikai, ko ēst, bet nav arī apkures, kanalizācijas, siltā ūdens, aukstā ūdens, saziņas ar pasauli, lai pēdējais kartupeļu maiss ir jāgrauž zaļš un tumsā?”.

Mūsu pētījums ir domāts, lai atspoguļotu reālo situāciju, nevis dotu padomus valdībai, tomēr – ja elektroenerģijas patiesās izmaksas tik ļoti atšķiras no iedzīvotāju reālās maksātspējas (ilustrācijai citāts no komentāriem: ”Mūsu ģimenes ienākumi kopā uz 6 cilvēkiem nepārsniedz Ls 200. Mums ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un uz brīdi saņemam GMI pabalstu, kas ir Ls 96 apmērā + Ls 32 ģimenes pabalsts par visiem 4 bērniem + vīram alga Ls 92. Par šādu summu mums ir jāpaēd, jāpalaiž bērni b/d, jāmaksā rēķini. Esam samazinājuši rēķinu ietaupījumu visur kur varējām…”), ņemot vērā, ka bez elektrības šodien dzīvot nav iespējams, ir acīmredzami, ka šobrīd valdībai ir nevis, kā iecerēts, jācenšas iegūt no šī pakalpojuma papildus peļņa, bet, tieši otrādi, elektroenerģijas pakalpojumi jādotē. Atrunām par Latvijas zemajiem tarifiem, salīdzinot ar citām valstīm (http://ej.uz/51rr, 7. un 8.slaids) nav jēgas, ja tie netiek skatīti kopā ar vidējiem (vai iedzīvotāju vairākuma) ienākumiem šajās pašās valstīs.

Nobeigumā gribam padalīties ar interesantu atklājumu – 2010.gadā Rīgas Tehniskās universitātes žurnālā tika publicēts raksts par mūsu kaimiņu igauņu veiktu pētījumu. Mērķis, kaut atšķirīgs, tāpat bija izpētīt konkrētu tarifu izmaiņu lietderību. Dati, kas tika iegūti, pētot izvēlētā objekta – „tipiskas mājsaimniecības” (2 pieaugušie, 2 bērni, 1 dzīvoklis) elektroenerģijas patēriņa ieradumus mēneša garumā, ir līdzīgi tiem, ko esam ieguvušas mēs, kas ne tikai apstiprina mūsu pētījuma ticamību, bet arī parāda elektroenerģijas patēriņa sadalījumu. Rezultāti parāda, ka lauvas tiesu (~60%) aizņem ūdens uzsildīšana un ēdiena gatavošana, ja šiem mērķiem tiek izmantotas elektroiekārtas, un ka ģimenei ar bērniem arī bez nosauktajām iekārtām nekādi nav iespējams iekļauties pat ne 200 kWh mēnesī, nemaz nerunājot par 100 kWh. Sīkāk ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit http://ej.uz/wfk5. Aicinam Latvenergo sekot kaimiņvalsts paraugam un padalīties arī ar savu pētījumu rezultātiem, uz kuru pamata izstrādāti plānotie tarifi.

Ļoti vēlamies, lai Labklājības un Ekonomikas ministrijas iepazītos ar savu aizbilstamo viedokļiem, izlasot pētījuma komentāru sadaļu. Mums par šī pētījuma veikšanu neviens nemaksā. Jūs, iespējams, to varat izdarīt savā darba laikā, savu tiešo pienākumu ietvaros. Īpaši iesakām izlasīt mūsu pētījuma komentāru sadaļu tiem Latvenergo darbiniekiem, kuri veikuši šo pētījumu: http://ej.uz/3e3v. Jūs ieraudzīsiet stipri atšķirīgu ainu.

Papildus tekstā jau uzdotajiem jautājumiem, ir vēl viens, pēdējais, atsevišķi izdalāms – ko darīt ar reklāmu, kas satur maldinošu informāciju? Vai tā, atbilstoši esošajai praksei, nav pārtraucama un atsaucama?

Liels paldies visiem, kuri palīdzēja aptaujas tapšanā, izplatīšanā un aizpildīšanā, kā arī šā raksta tapšanā. Mēs ļoti ceram, ka mūsu visu kopīgais darbs nepaliks bez rezultāta.


Raksts PDF formātā: Atklāta vēstule jeb pētījuma prezentācija (pēdējā versija: 1.2, pieejamas arī iepriekšējās versijas: 1.1 un 1.0).

Латвэнерго лжет

14.02.2011.

или

«Может быть мы сразу можем отдать свою зарплату 100 лат в месяц правительству и больше не за что не платить»

Айна Кивиланде, Мара Ниедра

Эта красочная цитата из комментариев к опросу точнее всего характеризует ситуацию тех многочисленных людей, за счет которых правительство задумало увеличить прибыль предприятия, которое уже и так зарабатывает миллионы.

Мы, авторы исследования, обычные матери. Мы не журналисты, не члены партий, не лобби российского газа и не статистики. Без объективной причины никого лжецом не называем, но утверждения АО Латвэнерго о привычках потребления электроэнергии латвийских домохозяйств радикально отличились от наших расчетов и расчетов наших друзей, родственников и знакомых.

  1. НИ У ОДНОГО из опрошенных потребление электроэнергии основного местожительства не было ниже 100 кВтч в месяц.
  2. Рассчитанный прирост после изменений тарифов В НЕСКОЛЬКО РАЗ превысит обещанный прирост.

Поэтому мы решили провести более полное исследование, чтобы узнать реальную ситуацию в стране и, если правда отличается от рекламы, ознакомить с ней общество.

Прежде чем перейти к самому исследованию, несколько фактов про Латвию:

  • Минимальная заработная плата в Латвии:
    • брутто – 200,00 лат (284,58 евро);
    • нетто – 144,75 лат (205,96 евро) (если нет налоговых льгот за находящихся на иждивении лиц);
    • источник – Министерство благосостояния http://www.lm.gov.lv/text/407
  • Прожиточный минимум в январе 2011 года:
    • 171,41 лат (243,90 евро);
    • источник – Центральное статистическое бюро http://ej.uz/bfsa
  • Средняя нетто-зарплата в 2010 году:
    • 316,00 лат (449,63 евро);
    • источник – Центральное статистическое бюро http://ej.uz/bfsa
  • Разделение числа работников по средней заработной плате (декабрь 2010 года):
    • брутто-зарплату до 400,00 лат (569,15 евро) получают 62,9% латвийских работников;
    • 33,1% работников получают вознаграждение максимум до 200,00 лат (284,58 евро) брутто;
    • источник – Центральное статистическое бюро http://ej.uz/bfdb
  • Потребительские расходы домохозяйств в 2009 году, рассчитанные в среднем на одного члена домохозяйства в месяц:
    • 195,27 лат (277,85 евро);
    • из них 15,5% или 30,22 лат (43,00 евро) использованны на жилье, воду, электроэнергию, газ и другое топливо;
    • источник – Центральное статистическое бюро http://ej.uz/59sc
  • Государственное семейное пособие за одного ребенка в месяц:
  • Средняя пенсия по старости в январе 2011 года:
    • 183,71 лат (261,40 евро);
    • источник – Агентство государственного социального страхования http://ej.uz/2ixo
  • Курс евро, установленный Банком Латвии: 1 евро = 0,7028 лат.

Говоря о новых тарифах, Латвэнерго ссылается на «принципы социальной справедливости» (цитата из домашней страницы Латвэнерго: «[новые тарифы] будут дифференцировать цену соответственно потреблению электроэнергии и платежеспособности»), то мы в исследовании старались определить, правильны ли предположения Латвэнерго, т.е.,

  • соответствует ли ,что большее потребление электроэнергии означает большую платежеспособность;
  • существует ли у домохозяйств свободный выбор приобретать и использовать различные электроприборы и оборудования ,и вместе с тем возможно ли свободно отказаться от них, чтобы снизить потребление электроэнергии? И это ли последствие «жизни с размахом» в том числе, большая жилая площадьили необходимость жизни и нехватка других альтернатив таких как центральное отопление, вода, канализация, газ, и.т.д.? В контексте этих соображений мы просили оценить возможность уменьшить потребление электроэнергии;
  • соответствуют ли действительности утверждения, что половина домохозяйств тратит меньше 100 кВтч в месяц и что после повышения тарифов их затраты на электроэнергию повысятся соответственно соображениям Латвэнерго;
  • дополнительно старались узнать, насколько состоятельны опрошенные домохозяйства, как прирост тарифов повлияет на их состоятельность, идентифицируя потенциальную опасность для отдельных социальных групп или говоря в сравнениях – соответствуют ли вышеуказанной социальной справедливости в связи с повышением тарифа оглашенные обещания поддержать многодетные семьи.

Опрос (анкета: http://www.visidati.lv/aptauja/476835311/1/) проводился частным образом через э-почты, форумы, социальные сети Twitter и Draugiem.lv, поэтому респондентов можно считать случайно избранными. На момент подведения итогов 13.02.2011. 17:00 часов на вопросы ответили 7662 респондента из всей Латвии. При анализе результатов было исключено небольшое число ответов (около 20) с сомнительной достоверностью.

Мы призываем всех заинтересованных воспользоваться результатами опроса (доступны здесь http://www.visidati.lv/res/47683531145954/, чтобы получить свод в формате таблицы MS Excel (в своде больше данных), свяжитесь с нами по э-почте lotiatskarbidoteu), анализировать их, делать выводы и действовать во имя лучшей, более честной страны. Опрос не закрыт, сбор мнений продолжается, тем самим предоставляя правительству знать, в какой ситуации на самом деле находится народ, который уполномочил его работать на свое благо.

Далее цифры:

  1. Сколько мы тратим
  • ~97,2% из опрошенных потребление электроэнергии на основном месте жительства (которое не является гаражом, дачей или садовым домиком) больше 100кВтч в месяц. Наиболее частый ответ: месячное потребление домохозяйства – 200-500 кВтч, который указали 56,3% из опрошенных. Следующий наиболее частый ответ – 100-200 кВтч (28,6% ответов). В потребление 100 кВтч на основном месте жительства уложились только 2,8%.
  • Более реальной является возможность уложиться в потребление 100кВтч на одного члена домохозяйства: на это указали 70,2%.
  • Если принимать во внимание и другие подключения – вышеуказанные гаражи, дачи и садовые домики, то эта пропорция меняется: в потребление 100 кВтч укладываются только 16,71% от общего числа, которое провоцирует сделать предположение, что Латвэнерго в свои расчеты приняло в расчет такие «вторые», «третие», и т.д. подключения, которые не показывают потребление в основных местах жительства. Как указывает некий комментатор: «Названные Латвэнерго 450 000 домохозяйств [которых не затронут изменения тарифов – примечание автора] точнее называть подключениями. В Латвии всего 450 000 домохозяйств, если считать, что в среднем в одном живут 2,5 человека».
  1. Для чего мы тратим? Какую часть из потребления электроэнергии в домохозяйстве определяет необходимость жизни, отсутствие альтернатив и др. неподвластные обстоятельства, и какая часть потребления относится к не экономному хозяйствованию или осознанному выбору большего комфорта.
  • Жилая площадь на одного члена домохозяйства в ~46% случаев – 10-20 кв.м., (наиболее частый ответ), 21-50 кв.м. – 35,9% случаев (следующий наиболее частый ответ).
  • Только ~44,9% доступны услуги центрального отопления, соответственно – остальные должны искать индивидуальные решения. 23,7% из общего числа опрошенных для обеспечения тепла используют электричество, в основном – для обеспечения работы систем отопления, иногда – для прямого отопления помещений. В комментариях дополнительных разъяснениях указано, что не везде, где есть центральное отопление, температура соответствует норме , и где единственной альтернативой служит дополнительный обогрев электричеством.
  • ~49,4% – значит примерно половина опрошенных (!) указывают, что горячая вода не подается централизованно, поэтому приходится пользоваться электрическим обогревом воды (бойлером).
  • Услуги центральной канализации доступны у 68% жителей. Остальным, необходимы индивидуальные решения. 3,7% выбрали установку биологической канализации, которая тоже потребляет электроэнергию.
  • Включили также вопрос об обогреваемом бассейне, который благодаря высказаниям представителей Министерства экономики и Латвэнерго, стал народным фольклором. Наличие такого отметили 0,4% от респондентов, к тому же в части ответов были обнаружены признаки фальсификации, поэтому возможно, что реальное количество еще меньше.
  1. Возможности экономии, материальное положение и влияние новых тарифов
  • ~45,6% из общего числа опрошенных указывают, что ежемесячные доходы на одного члена домохозяйства меньше 165 лат. Это является наиболее частым ответом. 69,8% из общего числа опрошенных указывают, что ежемесячные доходы на одного члена домохозяйства меньше 200 лат (вместе 1 и 2 вариант ответов).
  • В 80,5% из домохозяйств имеется как минимум один ребенок. 41% респондентов имеют 1-2 детей (наиболее частый ответ), 35,2% – 3-5 детей (следующий наиболее частый ответ).
  • Оценивая свои возможности уменьшить потребление электроэнергии, 49,46% от опрошенных думают, что смогли бы уменьшить потребление на 10% (наиболее частый ответ). 36,2% считают, что уже экономят максимально, и больше нет возможностей что либо сэкономить (следующий).
  • После вступления в силу новых тарифов расходы домохозяйств на электроэнергию в 24,7% случаев увеличатся на 10-20%, 17,1% случаев – на 21-30%. Наиболее частый ответ «не хочу считать» прокомментирован отдельно.
  1. Региональное деление

Из – за большего объема данных еще не произведено обобщение по регионам, но изменения в общих результатах, которые были отмечены по увеличению ответов из сельских районов, позволяют сделать выводы, что в семьях, которые проживают в сельских регионах:

  • больше детей;
  • средние доходы на одного члена семьи ниже;
  • большая зависимость от электрических приборов для обеспечения элементарного бытового комфорта (наиболее популярные из названных – водяной насос, насос для циркуляции отопления).
  1. Выводы

Утверждение Латвэнерго, что 50% домохозяйств потребляют в среднем 100 кВтч в месяц, является ложью (http://ej.uz/j9rg).

Утверждение Латвэнерго, что на 30% домохозяйств новые тарифы повлияют минимально, является ложью (http://ej.uz/j9rg), так же как и названный процент домохозяйств, для которых подорожание будет в среднем 1,10 лат и 4,36 лат в месяц.

Утверждение Латвэнерго, что больший прирост расходов – от 10 лат (http://ej.uz/j9rg) затронет лишь 6% домохозяйств, является ложью.

Жилые площади, на содержание которых необходимо электричество, являются разумными и неуместно попрекать излишеством.

Возможности у жителей экономить электроэнергию неодинаковы. В местах, где недоступны центральные услуги, как отопление, водоснабжение, канализация, газ, наружное освещение, и т.д., их нехватка компенсируется индивидуальными решениями, которые в подавляющей части связаны с потреблением электроэнергии до 500 и более кВтч в месяц. Отказ от установленного оборудования означал бы возврат уровня жизни как минимум на сто лет. Это противоречит заявлениям члена правления АО Латвэнерго Улдиса Бариса (http://ej.uz/j9rg): «Новый план тарифов будет работать по принципу дифференциации, где гарантированно, что платежи за минимальный бытовой комфорт были постоянны и в последующие годы.

Ответ «не хочу считать», является наиболее частым ответом на просьбу оценить, на сколько возрастут расходы на электроэнергию. Мы считаем, что это очень серьезный сигнал о том, что большому количеству людей трудно объективно оценивать ожидаемые перемены, и в таком контексте распространение ложной информации в официальном виде по меньшей мере, является некорректной, если не преступной.

У очень большой части домохозяйств очень низкие доходы (факт, что в этом опросе наименьшим доходам соответствует наибольшее число ответовпоказывает, что эту группу доходов надо было разделить на более мелкие категории, и что 165 лат на человека не может быть использован как достоверный замер – эта цифра на самом деле еще ниже). Очень большая часть употребления электричества уже сейчас ограничивает максимальную экономию и еще большая экономия не возможна. Для этих людей дополнительные расходы, которые в абсолютном выражении кажутся небольшими, занимают относительно большую долю в их общем бюджете.

Повышение тарифов увеличит разрыв уровень благосостояния между городским и сельским населением.

  1. Анализ комментариев и социальная справедливость

Анализ комментариев показал множество различных нюансов бытовых условий, которые вызвали удивление и расширили кругозор для нас, проводивших исследование.

Так как в связи с новыми тарифами постоянного упоминается «социальная справедливость», следующий перечень фактов является призывом для тех, кто обещает справедливость обеспечить ее всем социальным группам:

  1. Возможности домашних хозяйств снизить потребление электроэнергии с целью вложиться в группу экономических затрат, не равны по факторам, которые не зависят от воли населения (см. вышеупомянутые цифры, которые характеризуют недоступность централизованных услуг или низкое качество.) (Цитата: «Осенью из-за многих должников отопление подключается тогда, когда за окном уже много минусов, поэтому приходится согреваться используя обогрнватели»). Одним из крупнейших потребителей энергии является нагреватель воды, которым пользуется почти половина опрошенных.
  2. Дополнительные затраты электричества приходятся на решения безопасности окружающей среды, например, тепловые насосы, биологическая канализация, которые можно только приветствовать, а не наказывать.
  3. Значительное количество опрошенных подчеркнуло, что все возможности для экономии средств уже используются (достоверность утверждения повышает факт, что у ~45% респондентов доход на одного человека ниже 165 лат, процесс максимальной экономии электроэнергии из хобби или убеждения превращает в жизненно важную необходимость), но только ~ 2,8% удается вложиться в 100 кВтч в месяц. Из примеров, приведенных в комментариях, видно, что 100 кВтч превышаются при использовании основных, необходимых для повседневной жизни устройств, из чего следует, для того чтобы уложиться в экономический тариф, необходимо отказаться не от роскоши, а от но необходимых вещей.
  4. Есть домашние хозяйства, которым внешние обстоятельства (например, порядок, установленный домовладельцем, коммунальная квартира) не позволяют установить отдельный счетчик, вследствие чего уровень потребления больше, потому что по сути, отражает потребление нескольких домашних хозяйств. Таким образом, нет возможности воспользоваться льготами, если они положены.
  5. Сельские жители в комментариях упоминают устройства, необходимые для их повседневной жизни: аппараты для доения и охлаждения молока, электрические пастухи, водяные насосы, электропилы, оборудование для полива и т.д.. Также за городом живущие отмечают, что для жителей города само собой разумеющиеся и оплачиваемый самоуправлением уровень комфорта они обеспечивают сами и сами за это платят (например, внешнее освещение). Может ли Латвэнерго, устанавливая как минимальный уровень потребления для обеспечения минимальных бытовых нужд в домохозяйстве 100 кВтч в месяц, принять во внимание эти и другие неупомянутые различия между селом и городом? Пример из комментариев: «Моя мать, которая живет одна в сельском доме, топит дрова, в бойлере согревает воду для мытья, качает воду из скважины, что бы не нести ведра и 2 раза в день доит корову, средний расход электроэнергии – 150-200 кВтч.»
  6. Как и специфика жизни в сельской местности, существуют специфические характеристики энергопотребления для определенных групп, которые ставят их в незавидное положение, если им не хватает ресурсов на оплату электроэнергии. Например: «Мой 16-летний сын имеет тяжелую инвалидность и может передвигаться только в особенной электрической инвалидной коляске, коляска мощная и подпитывается током каждую ночь, кровать тоже действует на электричестве – он самостоятельно не может двигаться и менять позу, так же и все другие дополнительные приспособления работают на электричестве. По крайней мере, половина потребления электроэнергии в нашем домохозяйстве составляют дополнительные средства для сына. Получается, что повышение тарифов прямо угрожает жизни моего сына, так как не сможем оплатить счета за электричество.» На эту группу можно отнести сказанное многих комментаторов о людях с ограниченными возможностями, пожилых людях, людях, оказавшимися в глубокой нищете, которым из-за отсутствия движений или отсутствия финансов нет возможностей посетить мероприятия отдыха или культуры вне дома, вместе с тем их единственным удовольствием становится телевизор, который также составляет значительную долю потребления электроэнергии.
  7. Очень многие опрошенные приводят различные факты, указывающие на неспособность «свести концы с концами» уже сейчас, – Уже сейчас на оплату счетов тратятся непропорционально большие суммы денег, с трудом выделяются необходимые суммы денег для оплаты счетов, накапливаются неоплаченные счета, приходится неполноценно питаться, не используются электрические приборы, так как нет возможности оплатить потребление, и так далее. Многие говорят, что уже существующие тарифы на электроэнергию – это невыносимое бремя и не видят возможности оплачивать свои счета, если они еще более возрастут. Некоторые респонденты указывают, что доходы очень низкие, и нет возможности работать (или нет дополнительной работы) поблизости к их месту жительства, а также какие-либо льготы или помощь им не положена (Создатели опроса считают, что ограничения и критерии для статуса бедных и нуждающихся являются устаревшими, так как определены в те времена, когда цены на различные товары и услуги первой необходимости были ниже, а также на пороге бедности не находились до этого состоятельные семьи, которые в лучшие времена организовали домохозяйства , содержание которых сегодня проблематично). Как будет выражаться социальная справедливость, если люди не смогут заплатить? Цитаты из комментариев: «Уважаемые депутаты и представители Латвэнерго – попытайтесь выжить с ежемесячным доходом ниже прожиточного минимума и еще оплатить коммунальные услуги.» «В месяц я получаю на руки 120 лат, платежи до сих пор составляли 96 лат, с увеличением тарифов на электроэнергию придется платить на 8 лат больше в месяц.»
  8. В контексте сегодняшней бедности многие комментаторы упоминают детей (цитата из комментариев: «Разве дети должны страдать из-за того, что в стране бардак?»). Кто покажет пальцем, кто из детей в описанных ситуациях, (один ребенок в неполной семье, двое детей в семье безработных, дети в семье с 3 и более детьми, и т.д.) должен будет мыться в холодной воде, а кто – в теплой, потому что его семья получит льготы? По существу вопрос о той же социальной справедливости – тому, кто будет обещать в контексте увеличения расходов обеспечить социальную справедливость, бремя ответственности будет очень, очень тяжелым.
  9. Некоторые опрошенные, как выход невозможности выжить в сегодняшней экономической ситуации упомянули самоубийство. Вопрос лично для каждого поддерживающего идеи повышения тарифов – кто из вас готов взять на себя ответственность за это?
  10. Хотим обратить внимание по нашему мнению, на чрезвычайно важный комментарий: «, Основываясь на обслуживании сетей, могут увеличиться тарифы у интенсивных пользователей Только в Латвии. На мой взгляд, обслуживание моей линии при потреблении 1000 кВтч в месяц, стоит столько же сколько тете за 100 кВтч. Так почему же я плачу в десять раз больше за обслуживание? По моему мнению, следует ввести абонентскую плату за счетчик 3 лата в месяц + тариф 0,5 сантима за кВтч. Таким образом, это было бы справедливо по отношению к крупным пользователям.» На наш взгляд, это важное предложение еще потому, что мы все с нетерпением ожидаем открытия рынка электроэнергии, и в тот момент будет очень важно, чтобы плата за использование сетей, которую должны будут платить конкурирующие поставщики электроэнергии, (это, соответственно, отразится на цене конечного потребителя) должна быть определена объективно.

К дополнению предыдущего пункта есть еще одна группа комментариев, о которой очень хотелось бы получить объяснение со стороны Латвэнерго. Цитаты: «Среднее домохозяйство ЕС потребляет ~ 3500 кВтч в год и большое > = 7500 кВтч в год, но у нас получается, что большое потребляют более 1200 кВтч в год», «Насколько я знаю, в Англии за потребляемую электроэнергию больше 1000 кВтч тариф снижается, что означает, чем больше используешь, тем меньше платишь. Почему у нас все наоборот?» «отапливаю теплом земли (сырой??? обогрев), во всей цивилизованной Европе, где используется такой или аналогичный вид отопления, предоставляются субсидии за использование чистых видов отопления, а у нас, кто хочет жить зеленее????, еще дополнительно увеличивают тарифы на электроэнергию!», «В той же самой Норвегии электричество (правда, цена переменная), а стоит не больше 0,05 лат/кВтч», «Лимиты потребления домохозяйств, установленных Латвэнерго, чтобы считаться мелкимпотребителем электроэнергии и платить меньшие тарифы – это несоразмернос уровнем жизни современной Латвии использованием жизнено необходимых электрических приборов, а также это почти в три раза ниже лимит, чем в Европе в среднем – в соответствии с доступной информацией на Европейском энергетическом портале, малым потребителем электроэнергии считаются домохозяйства, у которых средний годовой расход 3500 кВтч в год (источник: http://www.energy.eu/#Domestic), в отличие от задуманных Латвэнерго 1200 кВтч в год. Риторический, но и актуальный вопрос : неужели по расчетам Латвэнерго, уровень жизни жителей Латвии ниже среднеевропейского?, . Даже без детальных расчетов понятно, что , с у людей обитающих на отдельном хуторе в среднем домохозяйстве есть желание поройпомыться в горячей воде, используя бойлер для нагрева воды , следовательно, в лимиты Латвэнерго – 100 кВтч в месяц вложиться не смогут. Кроме того, в современных, так называемых «новых проектах» и в социальных домах, нет подключения газа – чтобы приготовить еду потребляется электроэнергия, что снова означает перерасход минимального лимита.» Мы, создатели исследования, не проверяли упомянутые факты, но мы верим, что этой статьей дискуссия между народом и правительством только начинается. Вопросы заданы!

Цитата для лучшего понимания вариации социальной справедливости Латвэнерго: «Легко поднять плату за все, что можно отключить неплательщикам, особенно, если поставщик является монополистом».

По нашему мнению, результаты исследований, включая комментарии, ясно показывают, что запланированные изменения тарифов увеличивают населения, подверженных риску социальной изоляции (источник http://www.lm.gov.lv/text/548). Рассматривая цифры в этом источнике, который описывает риск бедности, видно, что этому подвергаются не только многодетные семьи, но и многие другие группы, такие как: неполные семьи, люди пенсионного и предпенсионного возраста и т.д.

Мы считаем, что обещание предоставить льготы тарифов на электроэнергию многодетным семьям является, во-первых, популистским шагом, чтобы продемонстрировать мнимую озабоченность, во-вторых, очередную провокацию, чтобы расколоть общество на групировки, которые спорили бы между собой о том, кому положено больше, а не наоборот, вместе защищали бы свои права и не были бы заложниками очередным невыносимым бременем.

Учитывая то, что эти данные не являются последними, как и признаки того, что такая статистика отслеживается (о чем свидетельствует, например, недавняя статья на портале TVNet http://ej.uz/49s4), у нас возникает вопрос – где активная позиция Министерства благосостояния, основанная на цифрах, что существует большой процент населения, у которого больше нечего брать, или основываясь на том, кому и какие конкретно льготы нужны, или комментируя то, каким образом планируется оказать помощь социально уязвимым группам населения примененив «Стартовый тариф» на всесчетчики одинаково ? Все эти данные публичны – а принимает ли их во внимание министерство Экономики и министерство Финансов при разработке своих планов для пополнения государственного бюджета из карманов населения? Вместо этого, у нас имеется информация, что многим людям живущим за чертой бедности отказаны любые пособия из-за формальности (по этому вопросу будет еще одно исследование).

Между прочим, если уже упомянули манипуляции с сознанием несмышленного народа, хотим напомнить о другом популярном трюке – сначала пригрозить высоким тарифом\налогом, потом утвердить чутьменьший, тем самим вызвав восторг у тех, которые не подозревают о том, что манипуляции с человеческими эмоциями целеустремленно запланированы. Мы надеямся, что не планируется наподобии, например « благородно» заявляя, что если уже такая шумиха ,хорошо, пускай будет 100 кВтч в месяц на человека, а не на домохозяйство.. Хотя многих, если не всех такой поворот удовлетворил бы, нельзя забывать о главном – речь идет об объективных показателях и честных принципах.

На наш взгляд, в разделе комментариев (вместе с ответами, которые характеризуют доходы) выраженные свединия о реальных экономических обстоятельствах домохозяйств, показывают – (цитируем комментатора) «пришло время остановить наложение КАКОГО – ЛИБО дополнительного финансового бремени на латвийских жителей. Точно также, как правительство остановило всякие начинающие большие строительства и др. проекты, так как у государства нет на это денег, вот поэтому необходимо также остановить повышение всех затрат домохозяйств – у людей НЕТ ДЕНЕГ!!! Или цель правительства достич, чтобы люди, которые уже сегодня борются за выживание, дополнительно к бедноте страдали и от проблем, которые возникнут от отключения электричества? Чтобы не не было бы ни еды, ни отопления, ни канализации, ни теплой воды,ни холодной воды, ни связи с миром, чтобы последний мешок с картофелем был съеден сырым и в темноте»?

Наше исследование предусмотрено, чтобы отобразить реальную ситуаци ю, не для советов правительству, но все ж – если подлинные затраты на электроэнергию так отличаются от реальной платежеспособности населения (для иллюстрации цитата из комментариев: «Доходы нашей семьи на 6 человек не превышает 200 лат. Нам присвоен статус бедной семьи, на короткое время получаем пособие гарантированного прожиточного минимума 96 лат + семейное пособие за всех 4 детей 32 лата + зарплата мужа 92 лата. За эту сумму мы должны поесть, отпустить детей в детский сад, оплатить счета. Мы экономим везде, где только возможно…,») принимая во внимание, что без электричества сегодня жить невозможно, становится очевидным, что на сегодняшний момент правительство должно не стараться получить от этой услуги дополнительную прибыль(как предусмотрено), а наоборот – услуги электроэнергии необходимо дотировать. Оговорки о низких тарифах в Латвии по сравнению с другими странами бессмысленны (http://ej.uz/51rr, 7 и 8 слайд), если тарифы не рассматриваются вместе со средними доходами (или доходами большинства) в этих самих странах.

В заключении хотим поделиться интересным открытием – в научном журнале Рижского Технического университета в 2010 году опубликована статья об исследовании, которое провели наши соседи – эстонцы. Хотя цель и была чуть другой, но все равно была идея проанализировать целесообразность изменений конкретных тарифов. Данные, которые были получены, исследуя потребление электроэнергии выбранного объекта – «типичного домохозяйства» (2 взрослых, 2 детей, одна квартира) в течении месяца сходны с полученными нами, что не только подтверждает достоверность нашего исследования, но и показывает распределение потребления электроэнергии. Результаты показывают, что львиная доля (~60%) приходится на подогрев воды и приготовление пищи, если для этих целей использовать электрические приборы, и что в семьях с детьми даже невозможно уложиться в 200 кВтч в месяц, не говоря о 100 кВтч, не считая названные прибор ы. Более подробно с результатами исследования можно ознакомиться здесь http://ej.uz/wfk5. Призываем Латвэнерго последовать примеру соседней страны и опубликовать результаты своих исследований, на основании которых разработаны планируемые тарифы.

Очень желаем, чтобы с мнением своих подопечных, прочитав отдел комментариев к исследованию, ознакомились министерства Благосостояния и Экономики. Нам за проведение этого исследования никто не платит. Вы, возможно, можете это сделать и во время работы, как свои прямые обязательства. Особенно рекомендуем прочитать отдел комментариев к нашему исследованию тем работникам Латвэнерго, которые проводили это исследование: http://ej.uz/3e3v. Вы увидите различную картину.

Наряду с вопросами, которые заданы в тексте, есть еще один, последний, разделен отдельно – что делать с рекламой, которая содержит обманчивую информацию? Нет ли необходимости, в соответствии с хорошей практикой, прекратить ее показ и отозвать информацию?

Большое спасибо всем, кто помог в сборе, распространении и заполнии опросов, а также тем, кто помог написать эту статью. Мы очень надеемся, что наша общая работа не останется без результата.


Статья в формате PDF: Открытое письмо или презентация исследования