Latvenergo melo
jeb
„Varbūt mēs varētu savu 100 latu algu atdot uzreiz valdībai un nemaksāt ne par ko?”
Aina Kivilande, Māra Niedra
Šis spilgtais citāts no aptaujas komentāriem diemžēl vislabāk raksturo to daudzo iedzīvotāju situāciju, uz kuru pleciem valdība iecerējusi balstīt jau tā miljonus pelnoša uzņēmuma vēl lielāko iecerēto peļņu.
Mēs, pētījuma autores, esam parastas savu bērnu mammas. Neesam ne žurnālistes, ne partiju biedres, ne Krievijas gāzes lobētājas, ne statistiķes. Bez objektīva iemesla nevienu par meli nesaucam, bet AS Latvenergo apgalvojumi par Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa ieradumiem radikāli atšķīrās gan no mūsu, gan aptaujāto draugu, radu un paziņu aprēķiniem –
- NEVIENAM no aptaujātajiem elektroenerģijas patēriņš pamata dzīves vietā nav zem 100 kWh mēnesī;
- aprēķinātais pieaugums pēc tarifu izmaiņām VAIRĀKAS REIZES pārsniedza solīto.
Nolēmām veikt plašāku pētījumu, lai noskaidrotu reālo situāciju valstī un, ja patiesība atšķiras no reklāmā paustās, iepazīstinātu ar to sabiedrību.
Pirms apskatīt pašu pētījumu, daži fakti par Latviju:
- minimālā alga Latvijā:
- bruto – 200,00 LVL (284,58 EUR);
- neto – 144,75 LVL (205,96 EUR) (ja nav atvieglojumu par apgādājamajiem);
- avots: Labklājības ministrija http://www.lm.gov.lv/text/407
- iztikas minimums 2011.gada janvārī:
- 171,41 LVL (243,90 EUR);
- avots: CSP http://ej.uz/bfsa
- strādājošo vidējā darba samaksa 2010.gadā neto:
- 316,00 LVL (449,63 EUR);
- avots: CSP http://ej.uz/bfsa
- strādājošo skaita sadalījums pēc mēneša vidējā darba samaksas (2010.gada decembrī):
- darba algu līdz 400,00 LVL (569,15 EUR) bruto saņem 62,9% Latvijas strādājošo;
- 33,1% strādājošo saņem atalgojumu maksimums līdz 200,00 LVL (284,58 EUR) bruto;
- avots: CSP http://ej.uz/bfdb
- mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī:
- 195,27 LVL (277,85 EUR);
- no tiem 15,5% jeb 30,22 LVL (43,00 EUR) tikuši tērēti par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo;
- avots: CSP http://ej.uz/59sc
- ģimenes valsts pabalsts:
- 8,00 LVL (11,38 EUR);
- avots: Labklājības ministrija http://www.lm.gov.lv/text/99
- vidējā vecuma pensija 2011.gada janvārī:
- 183,71 LVL (261,40 EUR);
- avots: VSAA http://ej.uz/2ixo
- LB noteiktais eiro kurss: 1 EUR = 0,7028 LVL.
Tā kā Latvenergo, runājot par jaunajiem tarifiem, atsaucas uz „sociālā taisnīguma principiem” (citāts no Latvenergo mājas lapas: „[jaunie tarifi] diferencēs cenu, atbilstoši elektroenerģijas patēriņam un maksātspējai”), tad pētījumā centāmies noskaidrot, vai Latvenergo pieņēmumi ir pareizi, tātad:
- vai atbilst patiesībai tas, ka lielāks elektroenerģijas patēriņš nozīmē lielāku maksātspēju;
- vai mājsaimniecību izvēle iegādāties un lietot dažādas elektroiekārtas ir to brīva izvēle (atbilstoši tam – iespēja brīvi atteikties no tām, lai samazinātu patēriņu) un sekas dzīvošanai „ar vērienu” (t.sk. liela dzīvojamā platība), jeb dzīves nepieciešamība un citu alternatīvu trūkums (vai dzīvesvietā ir pieejama centralizēta apkure, ūdens, kanalizācija, gāze u.tml.). Šo apsvērumu kontekstā lūdzām novērtēt savas iespējas elektroenerģijas patēriņu samazināt;
- vai atbilst patiesībai apgalvojumi, ka puse mājsaimniecību tērē mazāk par 100 kWh mēnesī un ka pēc tarifu palielināšanas to izdevumi par elektroenerģiju palielināsies atbilstoši Latvenergo paustajam;
- papildus centāmies noskaidrot, kāda ir aptaujāto mājsaimniecību rocība, kā tarifu kāpums ietekmēs to labklājības līmeni kopumā, noskaidrot potenciāli apdraudētākās sociālās grupas jeb, simbolos runājot – vai iepriekšminētajam sociālajam taisnīgumam atbilst saistībā ar tarifu celšanu dzirdētie solījumi atbalstīt daudzbērnu ģimenes.
Aptauja (anketa: http://www.visidati.lv/aptauja/476835311/1/) tika izplatīta privāti caur e-pastiem, forumos, Twitter un Draugiem.lv tīklos, tādējādi tās respondenti var tikt uzskatīti par nejauši izvēlētiem. Kopsavilkuma izdarīšanas brīdī 13.02.2011 17:00 bija atbildējuši 7662 respondenti no visas Latvijas. Analizējot rezultātus, no tiem tika izslēgts neliels (ap 20) skaits atbilžu ar apšaubāmu ticamību.
Mēs aicinām ikvienu interesentu izmantot aptaujas rezultātus (pieejami šeit: http://www.visidati.lv/res/47683531145954/. Lai saņemtu izvilkumu MS Excel tabulas formātā (izvilkumā ir vairāk datu)), sazinieties ar mums, rakstot uz loti
skarbi
eu), tos analizēt, interpretēt, izdarīt secinājumus un rīkoties labākas, taisnīgākas valsts labā. Aptauja netiek slēgta, viedokļu apkopošana turpinās, tādējādi dodot iespēju valdībai uzzināt, kādā stāvoklī patiesībā ir tauta, kas to pilnvarojusi strādāt savā labā.
Turpinājumā skaitļi:
- Cik mēs tērējam
- ~97,2% aptaujāto elektroenerģijas patēriņš pamata dzīves vietā (kas nav garāža, vasarnīca vai dārza būdiņa) ir virs 100 kWh mēnesī. Biežāk sastopamā atbilde: mājsaimniecības mēneša patēriņš ir 200-500 kWh, ko norādījuši 56.3% aptaujāto. Nākamā biežāk sastopamā atbilde ir 100-200 kWh (28,6% atbilžu). 100 kWh patēriņā pamata dzīves vietā iekļaujas tikai 2,8%.
- Iespēja iekļauties 100 kWh patēriņā uz vienu mājsaimniecības locekli ir daudz reālāka: tā norādījuši 70,2%.
- Ja ņem vērā arī citus pieslēgumus – iepriekš pieminētās garāžas, vasarnīcas un dārza būdiņas – tad šī proporcija izmainās: 100 kWh patēriņā iekļaujas 16,71% no kopējā skaita, kas provocē izdarīt pieņēmumu, ka Latvenergo savos aprēķinos ir ņēmis vērā šādus „otros”, „trešos” u.tml. pieslēgumus, kas neatspoguļo patēriņu pamata dzīvesvietās. Kā norāda kāds komentētājs: „Latvenergo nosauktās 450 000 mājsaimniecības [ko neskars tarifu izmaiņas – autora piezīme] ir korekti saukt par pieslēgumiem. Latvijā kopā ir 450 000 mājsaimniecības, ja rēķina, ka vienā vidēji dzīvo 2,5 cilvēki”
- Kam mēs tērējam: noskaidrojām, cik daudz no mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa nosaka dzīves nepieciešamības, alternatīvu trūkums u.tml. neietekmējami apstākļi, un cik no šī patēriņa rodas neekonomiskas saimniekošanas vai apzinātas ērtību izvēles dēļ
- Dzīvojamā platība uz 1 mājsaimniecības locekli ~46% gadījumu ir 10-20kv.m, (biežākā atbilde), 21-50kv.m 35,9% gadījumu (nākamā biežākā atbilde).
- Tikai ~44,9% ir pieejami centrālās apkures pakalpojumi, attiecīgi pārējiem nepieciešami individuāli risinājumi. 23,7% no aptaujāto kopskaita siltuma nodrošināšanā izmanto elektrību, galvenokārt apkures sistēmas darbības nodrošināšanai, dažkārt tiešā veidā telpu apsildei. Meklējot komentāros papildus skaidrojumus, atklājas, ka ir vietas, kur centrālā apkure gan darbojas, taču nenodrošina telpās normālu temperatūru, un vienīgā alternatīva ir papildus apsilde ar elektrību.
- ~49,4%, tātad puse(!) aptaujāto, norāda, ka siltais ūdens netiek nodrošināts centralizēti un tiek izmantots elektriskais ūdens sildītājs.
- Centralizēti kanalizācijas pakalpojumi ir pieejami 68% procentiem iedzīvotāju. Pārējiem nepieciešami individuāli risinājumi. 3,7% ir izvēlējušies uzstādīt bioloģisko kanalizāciju, kas arī patērē elektroenerģiju.
- Iekļāvām arī jautājumu par apsildāmo baseinu, kas, pateicoties Ekonomikas ministrijas un Latvenergo pārstāvju izteikumiem, ir folklorizējies jēdziens. Tāda esamību atzīmējuši 0,4% respondentu, turklāt daļā atbilžu tika sazīmētas viltojuma pazīmes, līdz ar ko reālais daudzums, iespējams, ir vēl mazāks.
- Iespējas ietaupīt, materiālais stāvoklis un jauno tarifu ietekme uz to
- ~45,6% no aptaujāto kopskaita norāda, ka mēneša ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir zem 165 Ls. Šī arī ir visbiežāk izvēlētā atbilde. 69,8% no aptaujāto kopskaita norāda, ka ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir zem 200 Ls (1. un 2. atbilžu variants kopā).
- 80,5% mājsaimniecībās ir vismaz viens bērns. 41% respondentu ir 1-2 bērni (biežākā atbilde), 35,2% – 3-5 bērni (nākamā biežākā atbilde).
- Novērtējot savas iespējas samazināt elektroenerģijas patēriņu, 49,46% aptaujāto domā, ka spētu to samazināt līdz 10% (biežāk sastopamā atbilde). 36,2% uzskata, ka jau taupa maksimāli un neko samazināt vairs nespēj (nākamā biežākā atbilde).
- Jauno tarifu ietekmē mājsaimniecību izdevumi par elektroenerģiju 24,7% gadījumu pieaugs par 10-20%, 17,1% gadījumu – par 21-30%. Visbiežāk sniegtā atbilde „negribu rēķināt” komentēta atsevišķi.
- Reģionālais dalījums
Lielā datu apjoma dēļ neesam vēl veikušas apkopojumu pa reģioniem, bet izmaiņas koprezultātos, kas tika novērotas, palielinoties atbilžu skaitam no lauku rajoniem, ļauj secināt, ka lauku rajonos ģimenēs ir:
- vairāk bērnu;
- mazāki vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli;
- lielāka atkarība no elektroiekārtām elementāru sadzīves ērtību nodrošināšanā (populārākie nosauktie – ūdenssūknis, apkures cirkulācijas sūknis).
- Secinājumi no skaitliskās daļas
Apgalvojums, ka 50% mājsaimniecību tērē vidēji 100 kWh/mēnesī (http://ej.uz/j9rg), ir meli.
Apgalvojums, ka 30% mājsaimniecību jaunie tarifi ietekmēs minimāli (turpat), ir meli, tāpat kā nosauktie procenti mājsaimniecību, kam sadārdzinājums būšot vidēji 1,10 un 4,36 Ls/mēn.
Apgalvojums, ka lielāks izmaksu pieaugums – no 10 Ls (turpat) skars tikai 6% mājsaimniecību, ir meli.
Apdzīvojamās platības, kuru uzturēšanai var būt nepieciešama elektrība, ir „saprātīga” izmēra un pārmest pārmērības nav vietā.
Iedzīvotāju iespējas taupīt elektroenerģiju ir nevienādas. Vietās, kur nav pieejami centralizēti pakalpojumi, kā apkure, ūdensapgāde, kanalizācija, gāze, āra apgaismojums u.tml., to neesamība tiek kompensēta ar individuāliem risinājumiem, kas nospiedošā vairumā gadījumu saistīti ar elektroenerģijas patēriņu līdz pat 500 un vairāk kWh mēnesī. Atteikšanās no uzstādītajām iekārtām nozīmētu dzīves līmeņa atgriešanu vismaz par gadsimtu atpakaļ. Tas ir krasā pretrunā ar Latvenergo valdes locekļa Ulda Barisa teikto (turpat): „Jaunais tarifu plāns darbosies pēc diferenciācijas principa, lai elektrības maksājumi par minimālām sadzīves vajadzībām garantēti nemainītos ne vien šogad, bet arī nākamajos gados”.
Atbilde „negribu rēķināt” ir biežāk sastopamā atbilde uz lūgumu novērtēt, par cik pieaugs izdevumi elektroenerģijai. Mūsuprāt, šis ir ļoti nopietns signāls tam, ka lielam daudzumam cilvēku ir grūtības pašiem objektīvi novērtēt sagaidāmās izmaiņas, un šādā kontekstā melīgas informācijas izplatīšana oficiālā veidā ir vismaz nekorekta, ja ne noziedzīga.
Ļoti lielai daļai mājsaimniecību ienākumi ir ļoti zemi (fakts, ka šajā aptaujā vismazākajiem ienākumiem atbilda lielākais skaits atbilžu, rāda, ka šī ienākumu grupa bija jādala vēl sīkāk, un 165 Ls uz cilvēku nevar tikt izmantots kā ticams mērījums – šis skaitlis patiesībā ir mazāks). Ļoti iela daļa elektrības patēriņu jau tagad ierobežo maksimāli un lielāks ietaupījums nav iespējams. Šiem cilvēkiem papildus izdevumi, kas absolūtos skaitļos šķiet nelieli, nozīmē relatīvi lielu daļu viņu kopējā budžetā.
Tarifu pieaugums palielinās labklājības līmeņa atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem.
- Komentāru analīze un sociālais taisnīgums
Analizējot komentārus, atklājās daudz dažādu sadzīves apstākļu nianšu, kas bija pārsteigums un redzesloka paplašinājums arī mums, aptaujas veidotājām. Tā kā tarifu piemērošanas sakarā nepārtraukti tiek pieminēts „sociālais taisnīgums”, tad sekojošais faktu uzskaitījums ir aicinājums taisnīguma solītājiem to nodrošināt visām skartajām sociālajām grupām:
- Mājsaimniecību iespējas samazināt elektroenerģijas patēriņu, lai iekļautos ekonomiskajā izmaksu grupā, ir nevienādas ārēju, no iedzīvotāju gribas neatkarīgu faktoru dēļ (skat. iepriekš minētos skaitļus, kas raksturo centralizēto pakalpojumu nepieejamību vai nepietiekamo kvalitāti (Citāts: „Rudenī daudzu parādnieku dēļ apkure tiek pieslēgta jau tad, kad aiz loga ir vairāki mīnusi, tādēļ jāsildās ar sildītājiem”)). Viens no lielākajiem patērētājiem ir ūdens sildītājs, ko lieto gandrīz puse aptaujāto.
- Papildus elektroenerģijas patēriņu rada videi draudzīgi risinājumi, kā siltuma sūkņi, bioloģiskās kanalizācijas, kas ir atbalstāma, nevis sodāma iniciatīva.
- Ievērojams daudzums aptaujāto uzsver, ka visas iespējas ietaupīt jau tiek izmantotas (apgalvojuma ticamību pastiprina fakts, ka ~45% aptaujāto ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zem 165 Ls, kas maksimālu taupību no hobija vai pārliecības pārvērš par izdzīvošanas nepieciešamību), tomēr tikai ~2,8% izdodas iekļauties 100 kWh mēnesī. No komentāros minētajiem piemēriem redzams, ka 100 kWh tiek pārsniegti jau ar elementārām, ikdienā vajadzīgām ierīcēm, kas liek secināt, ka, lai iekļautos ekonomiskajā tarifā, ir jāatsakās nevis no luksusa, bet no nepieciešamām lietām.
- Ir mājsaimniecības, kurām ārēju apstākļu (piemēram, namīpašnieka noteiktā kārtība, komunālais dzīvoklis) dēļ nav iespējams uzstādīt atsevišķu skaitītāju, līdz ar to patēriņš uzrādās lielāks, jo patiesībā atspoguļo vairāku mājsaimniecību patērēto. Atbilstoši tam, nav iespējams izmantot atvieglojumus, ja tādi pienākas.
- Lauku iedzīvotāji komentāros min ierīces, kas nepieciešamas viņu ikdienā- piena slaukšanas un atdzesēšanas iekārtas, elektriskie gani, ūdenssūkņi, zāģi, laistīšanas iekārtas u.tml. Tāpat ārpus pilsētām dzīvojošie atzīmē, ka pilsētniekiem pašsaprotamas un pašvaldību apmaksātas ērtības (kaut vai, piemēram, āra apgaismojums), viņiem ir jānodrošina un atbilstoši arī jāapmaksā pašiem. Vai Latvenergo, nosakot 100 kWh/mēnesī kā minimālās sadzīves vajadzības nodrošinošu patēriņu, ir ņēmis vērā šīs un citas šeit neminētas lauku un pilsētas atšķirības? Piemērs no komentāriem: „Manai mātei, kas dzīvo lauku mājā viena pati, kurina ar malku, ar boileri uzsilda ūdeni, lai nomazgātos, ar sūkni no akas atsūknē ūdeni, lai nebūtu jānes ar spaiņiem un 2 reiz dienā izslauc govi, vidēji elektrības patēriņš ir no 150 – 200 kWh”
- Līdzīgi kā lauku iedzīvotāju sadzīves specifika, pastāv elektroenerģijas patēriņa īpatnības, kas raksturīgas konkrētām iedzīvotāju grupām un nostāda tos neapskaužamā situācijā, ja tie līdzekļu trūkuma dēļ vairs nevarētu norēķināties par elektroenerģiju. Piemērs: „Manam 16 gadus vecajam delam ir smaga invaliditate, paarvietoties speej tikai ar iipasu elektrisko ratinkreslu, ratinkreesls ir jaudiigs tiek laadeets no elektriibas katru nakti, gulta arii darbojas uz elektriibu, patstaaviigi nespeej pakusteeties un mainiit pozu, kaa arii visas citas paliigieriices darbojas uz elektriibas. Vismaz pusi no elektriibas pateerina muusu maajsaimnieciibaa sastaada deelam nepieciesamaas paliigieriices. Taatad deel tarifu pacelsanas tiesaa veidaa tiek apdraudeeta mana deela dziiviiba, jo nespeesim apmaksaat elektriibas reekinus.”. Uz šo grupu attiecināms daudzu komentētāju sacītais par invalīdiem, veciem cilvēkiem, dziļā trūkumā nonākušajiem, kam kustību vai finanšu trūkuma dēļ nav iespējams apmeklēt nekādus izklaides vai kultūras pasākumus ārpus mājas, līdz ar to viņu vienīgais prieks ir televizors, kas arīdzan sastāda būtisku elektrības patēriņa daļu.
- Ļoti daudzi aptaujātie min dažādus faktus, kas norāda uz nespēju „savilkt galus” jau tagad – jau šobrīd rēķinu apmaksai tiek tērētas nesamērīgi lielas naudas summas, ar grūtībām tiek atlicināta rēķiniem nepieciešamā nauda, krājas neapmaksāti rēķini, ir nepilnvērtīgs uzturs, netiek lietotas elektroiekārtas, jo nav iespēju patērēto apmaksāt utt. Daudzi min, ka jau esošie elektroenerģijas tarifi viņiem ir nepanesams slogs, un neredz iespēju spēt samaksāt rēķinus, ja tie palielināsies vēl vairāk. Vairāki aptaujātie norāda, ka ienākumi ir ļoti zemi, taču viņu dzīves vietas tuvumā darba (vai papildus darba) iespēju nav, un arī nekādi atvieglojumi viņiem nepienākas (aptaujas veidotāji uzskata, ka robežas un kritēriji trūcīgo un maznodrošināto statusiem ir novecojuši, jo tie ir noteikti laikos, kad cenas dažādām neatliekamām precēm un pakalpojumiem bija zemākas, kā arī uz nabadzības sliekšņa nebija nonākušas agrāk pārtikušas ģimenes, kuru labākos laikos iekārtotās mājsaimniecības uzturēšana šodien rada problēmas). Kā izpaudīsies sociālā taisnīguma piemērošana, ja cilvēki nespēs samaksāt? Citāti no komentāriem: „Cienījamies deputāti un Latvenergo pārstāvji – pamēģiniet izdzīvot ar mēneša ienākumiem zem iztikas minimuma un vēl samaksāt komunālos pakalpojumus.”, „Mēnesī saņemu uz rokas 120 Ls, maksājumi līdz šim sastāda 96 Ls, ar paaugstināto elektroenerģijas tarifu, nāksies maksāt 8 Ls mēnesī vairāk”.
- Esošā trūkuma kontekstā ļoti daudzi komentētāji min bērnus (Citāts no komentāriem: „Vai bērniem ir jācieš tāpēc, ka valstī ir bardaks?”). Kurš parādīs ar pirkstu, kuram bērnam no daudzajām aprakstītajām situācijām (viens bērns nepilnā ģimenē, divi bērni bezdarbnieku ģimenē, bērni ģimenē ar 3 un vairāk bērniem utt.) ir jāmazgājas aukstā ūdenī, bet kuram – siltā, jo viņa ģimene saņems atvieglojumus? Jautājums pēc būtības ir par to pašu sociālo taisnīgumu – tam, kurš apsolīsies draudošā izmaksu pieauguma kontekstā nodrošināt sociālo taisnīgumu, atbildības nasta būs ļoti, ļoti smaga.
- Vairāki aptaujātie kā izeju no nespējas izdzīvot esošajā ekonomiskajā situācijā min pašnāvību. Jautājums plānotās tarifu palielināšanas idejas uzturētājiem katram personīgi – kurš no jums ir gatavs uzņemties atbildību par to?
- Gribam pievērst uzmanību kādam, mūsuprāt, ārkārtīgi svarīgam komentāram: „Tikai Latvijā, pamatojoties uz tīkla apkalpošanu, var pieaugt tarifi intensīvajiem lietotājiem. Manuprāt, manas līnijas apkalpošana, patērējot 1000 kWh mēnesī, ir tikpat cik tantukam 100 kWh. Tad kāpēc es maksāju 10 reizes vairāk par apkalpošanu? Manuprāt, vajadzētu ieviest skaitītāja abonēšanas maksu 3 Ls mēnesī + tarifs 0,5 santīmi par kWh. Tādējādi tas būtu taisnīgi pret lielajiem lietotājiem.” Mūsuprāt, vērā ņemams priekšlikums, jo īpaši tādēļ, ka mēs visi ar nepacietību gaidām elektroenerģijas tirgus atvēršanu, un šajā brīdī būs ļoti svarīgi, lai tīklu izmantošanas cenas, kas konkurējošiem elektroenerģijas piegādātājiem būs jāmaksā (un tādējādi atspoguļosies cenā gala lietotājam), būtu noteiktas objektīvi.
Papildus iepriekšējam punktam ir vēl viena komentāru grupa, par kuriem ļoti gribētos saņemt skaidrojumu no Latvenergo puses. Citāti: „ES vidējā mājsaimniecība patērē ~3500 kWh/gadā un lielie >=7500 kWh/gadā, bet mums lielie sanāk virs 1200 kWh/gadā”; „Cik man zināms, Anglijā par izlietoto elektroenerģiju virs 1000 kWh, tarifs samazinās, tas nozīmē, jo vairāk lieto, jo mazāk maksā. Kāpēc pie mums viss ir otrādi?”; „kurinu ar zemes siltumu (zaļā apkure), visā civilizētajā Eiropā, kuri izmanto šādu vai līdzīgu apkuri piešķir subsīdijas par tīru apkures veidu izmantošanu, bet pie mums, kas vēlas dzīvot zaļāk vēl papildus palielina elektroenerģijas tarifu!”; „tai pašā Norvēģijā elektrība (tiesa, mainīga cena), bet pārsvarā nemaksā vairāk par 0,05 Ls/kWh”; „Latvenergo noteiktie patēriņa limiti mājsaimniecībās, lai tās tiktu uzskatīta par mazu elektroenerģijas patērētāju un maksātu mazākus tarifus, ir nesamērīgi ar mūsdienu dzīves līmeni Latvijā un vitāli nepieciešamu elektroierīču izmantošanu, kā arī tas ir gandrīz trīs reizes mazāks limits, nekā vidēji Eiropā – saskaņā ar Eiropas enerģijas portālā pieejamo informāciju, par mazu elektroenerģijas patērētāju tiek uzskatītas mājsaimniecības, kuru vidējais gada patēriņš ir 3500 kWh/gadā (avots http://www.energy.eu/#Domestic), pretēji Latvenergo iecerētajiem 1200 kWh/gadā. Vai, pēc Latvenergo aplēsēm, Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ir tik ļoti zemāks par Eiropas vidējo, protams, ir retorisks, bet aktuāls jautājums. Pat bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka vidēja mājsaimniecība, kura mitinās viensētā, un kuras locekļiem ir cilvēcīga vēlme reizēm nomazgāties siltā ūdenī, ūdens sildīšanai izmanto boileri, un tātad, Latvenergo limitā – 100 kWh/mēnesī – nespēs iekļauties. Turklāt, modernajos, tā sauktajos „jaunajos projektos” un pat sociālajās mājās, gāzes pieslēguma nemaz nav – tātad, maltītes pagatavošanai tiek patērēta elektroenerģija, un tas atkal nozīmē minimālā limita pārsniegšanu.” Mēs, aptaujas veidotājas, neesam minētos faktus pārbaudījušas, taču ticam, ka ar šo rakstu diskusija starp tautu un valdību tikai sākas – jautājumi ir uzdoti!
Citāts Latvenergo variācijas par sociālo taisnīgumu labākai izpratnei: „Ir viegli pacelt samaksu par jebko, ko var atslēgt nemaksāšanas rezultātā, un it īpaši, ja piegādātājs ir monopolists”.
Mūsuprāt, aptaujas rezultāti, komentārus ieskaitot, skaidri parāda, ka plānotās tarifu izmaiņas skaitliski palielina sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (http://www.lm.gov.lv/text/548). Paskatoties uz šajā avotā minētajiem skaitļiem, kas raksturo nabadzības riskus, ir redzams, ka tiem pakļautas ne tikai daudzbērnu ģimenes, bet arī daudzas citas grupas, piemēram, nepilnās ģimenes, pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki u.c. Mēs uzskatām, ka solījums piešķirt ar elektroenerģijas tarifu piemērošanu saistītus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm ir, pirmkārt, populistisks gājiens, lai demonstrētu šķietamas rūpes, otrkārt, kārtējā provokācija šķelt sabiedrību grupējumos, kas strīdētos savā starpā par to, kuram vairāk pienākas, tā vietā, lai visi kopā aizstāvētu savas tiesības netikt apkrautiem ar kārtējo nepanesamo izmaksu slogu. Ņemot vērā to, ka šie dati nav jauni, kā arī pazīmes, ka šāda veida statistikai tiek sekots (par to liecina, piemēram, nesenais raksts portālā TVNet http://ej.uz/49s4), mums rodas jautājums – kur ir Labklājības ministrijas aktīva pozīcija, ar skaitļiem pamatojot, ka ir liels daudzums iedzīvotāju, no kā vairs nav, ko paņemt, vai pamatojot to, kam tieši un kādi atvieglojami nepieciešami, vai komentējot to, kā, piemērojot plānoto „Starta tarifu” visiem skaitītājiem vienādi, tiek plānots palīdzēt sociāli jūtīgajām grupām? Visi šie dati ir publiski – vai Ekonomikas un Finanšu ministrija tos ņem vērā, izstrādājot savus plānus valsts budžeta papildināšanai no iedzīvotāju kabatām? Tā vietā mūsu rīcībā ir informācija, ka daudziem reāli zem nabadzības sliekšņa dzīvojošiem ļaudīm tiek atteikti jebkādi atvieglojumi formālu iemeslu dēļ (par šo tēmu sekos cits pētījums).
Starp citu, ja jau pieminējām manipulācijas ar vientiesīgās tautas apziņu, vēlamies atgādināt par otru populāru triku – vispirms pabiedēt ar augstu tarifu/nodokli, pēc tam apstiprināt mazliet zemāku, tā izsaucot sajūsmu tajos, kuri nenojauš, ka manipulācijas ar cilvēku emocijām tiek mērķtiecīgi ieplānotas. Mēs atļaujamies cerēt, ka netiek plānots kas līdzīgs, piemēram, „augstsirdīgi” paziņojot, ka ja jau tāda šūmēšanās, labi, lai būtu 100 kWh mēnesī nevis uz mājsaimniecību, bet uz cilvēku. Kaut arī daudzus, ja ne visus, šāds pavērsiens iepriecinātu, nedrīkst aizmirst galveno – runa ir par balstīšanos objektīvos rādītājos un taisnīgos principos, jeb – ne par krekliem, bet par sirdsapziņām.
Mūsuprāt, komentāru sadaļā (skatītā kopā ar atbildēm, kas raksturo ienākumus) paustās liecības par reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem mājsaimniecībās acīmredzami parāda, ka (citējam komentētāju) „ir laiks apturēt JEBKĀDA papildus finanšu sloga uzlikšanu Latvijas iedzīvotājiem. Tieši tāpat, kā valdība ir apturējusi jebkuru lielu būvniecības u.c. projektu uzsākšanu, jo valstij nav tiem naudas, tieši tāpat ir jāaptur jebkādu izdevumu palielināšana mājsaimniecībām – jo cilvēkiem NAUDAS NAV!!! Vai valdības mērķis tiešām ir panākt, lai cilvēkiem, kas jau šobrīd cīnās par izdzīvošanu, papildus trūkumam ir jācieš arī no atslēgtas elektrības radītajām problēmām? Lai nav ne tikai, ko ēst, bet nav arī apkures, kanalizācijas, siltā ūdens, aukstā ūdens, saziņas ar pasauli, lai pēdējais kartupeļu maiss ir jāgrauž zaļš un tumsā?”.
Mūsu pētījums ir domāts, lai atspoguļotu reālo situāciju, nevis dotu padomus valdībai, tomēr – ja elektroenerģijas patiesās izmaksas tik ļoti atšķiras no iedzīvotāju reālās maksātspējas (ilustrācijai citāts no komentāriem: ”Mūsu ģimenes ienākumi kopā uz 6 cilvēkiem nepārsniedz Ls 200. Mums ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un uz brīdi saņemam GMI pabalstu, kas ir Ls 96 apmērā + Ls 32 ģimenes pabalsts par visiem 4 bērniem + vīram alga Ls 92. Par šādu summu mums ir jāpaēd, jāpalaiž bērni b/d, jāmaksā rēķini. Esam samazinājuši rēķinu ietaupījumu visur kur varējām…”), ņemot vērā, ka bez elektrības šodien dzīvot nav iespējams, ir acīmredzami, ka šobrīd valdībai ir nevis, kā iecerēts, jācenšas iegūt no šī pakalpojuma papildus peļņa, bet, tieši otrādi, elektroenerģijas pakalpojumi jādotē. Atrunām par Latvijas zemajiem tarifiem, salīdzinot ar citām valstīm (http://ej.uz/51rr, 7. un 8.slaids) nav jēgas, ja tie netiek skatīti kopā ar vidējiem (vai iedzīvotāju vairākuma) ienākumiem šajās pašās valstīs.
Nobeigumā gribam padalīties ar interesantu atklājumu – 2010.gadā Rīgas Tehniskās universitātes žurnālā tika publicēts raksts par mūsu kaimiņu igauņu veiktu pētījumu. Mērķis, kaut atšķirīgs, tāpat bija izpētīt konkrētu tarifu izmaiņu lietderību. Dati, kas tika iegūti, pētot izvēlētā objekta – „tipiskas mājsaimniecības” (2 pieaugušie, 2 bērni, 1 dzīvoklis) elektroenerģijas patēriņa ieradumus mēneša garumā, ir līdzīgi tiem, ko esam ieguvušas mēs, kas ne tikai apstiprina mūsu pētījuma ticamību, bet arī parāda elektroenerģijas patēriņa sadalījumu. Rezultāti parāda, ka lauvas tiesu (~60%) aizņem ūdens uzsildīšana un ēdiena gatavošana, ja šiem mērķiem tiek izmantotas elektroiekārtas, un ka ģimenei ar bērniem arī bez nosauktajām iekārtām nekādi nav iespējams iekļauties pat ne 200 kWh mēnesī, nemaz nerunājot par 100 kWh. Sīkāk ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit http://ej.uz/wfk5. Aicinam Latvenergo sekot kaimiņvalsts paraugam un padalīties arī ar savu pētījumu rezultātiem, uz kuru pamata izstrādāti plānotie tarifi.
Ļoti vēlamies, lai Labklājības un Ekonomikas ministrijas iepazītos ar savu aizbilstamo viedokļiem, izlasot pētījuma komentāru sadaļu. Mums par šī pētījuma veikšanu neviens nemaksā. Jūs, iespējams, to varat izdarīt savā darba laikā, savu tiešo pienākumu ietvaros. Īpaši iesakām izlasīt mūsu pētījuma komentāru sadaļu tiem Latvenergo darbiniekiem, kuri veikuši šo pētījumu: http://ej.uz/3e3v. Jūs ieraudzīsiet stipri atšķirīgu ainu.
Papildus tekstā jau uzdotajiem jautājumiem, ir vēl viens, pēdējais, atsevišķi izdalāms – ko darīt ar reklāmu, kas satur maldinošu informāciju? Vai tā, atbilstoši esošajai praksei, nav pārtraucama un atsaucama?
Liels paldies visiem, kuri palīdzēja aptaujas tapšanā, izplatīšanā un aizpildīšanā, kā arī šā raksta tapšanā. Mēs ļoti ceram, ka mūsu visu kopīgais darbs nepaliks bez rezultāta.
Raksts PDF formātā: Atklāta vēstule jeb pētījuma prezentācija (pēdējā versija: 1.2, pieejamas arī iepriekšējās versijas: 1.1 un 1.0).
14.02.2011. 10:38
[…] This post was mentioned on Twitter by Imants, Misters Fensterbanks, tosteris.com, ĢeoVeikals, Reinholds Zviedris and others. Reinholds Zviedris said: RT @eu_skarbi: Jauns ieraksts: Latvenergo melo http://bit.ly/fm7r1G […]
14.02.2011. 11:11
Intuitīvi man arī šķiet, ka Latvenergo melo.
Un prieks par jūsu lielo padarīto darbu.
Tomēr – kritiski skatoties, jautājums, cik jūsu izlase ir reprezentatīva? Jo – ja anketas aizpildīšana notiek elektroniski, tad tas paredz, ka aizpildītājam ir pieejams dators, internets, kas liecina par atbilstošu dzīves līmeni, atbilstošām elektroierīcēm – lielāku patēriņu.
Es nezinu, man nav ne jausmas, cik % no mājsaimniecībām sastāda vientuļie pensionāri, kuriem ir 2 pozīcijas elektrības patēriņā: lampiņa koridorā un radio. Bet viņi pilnīgi noteikti NAV piedalījušies jūsu aptaujā.
14.02.2011. 11:50
Nu piekrītu Ansim, jo, neapvainojaties, bet diez vai jūs varat konkurēt ar Latvenergo datiem, kuri savu analīzi balsta uz reāliem maksājumiem, skaitītājiem. Viņiem 1 000 000 mājsaimniečibas, bet jums – 12 000 :). Turklāt visi, kuriem ir internets, tātad datori, vairākums dzīvo Rigas reģionā. Lielāki ienākumi – lielāks patēriņš…
14.02.2011. 11:54
Diemžēl ,man sanāk patērēt ap 900kWh mēnesī. Un jaunais tarifs iegriež robu ģimenes budžetā. Man nav apsildām baseins un citas ekstras. Mājās 70% tiek izmantotas ekonomiskās spuldzes u.t.t. Es uzskatu ka tas ko viņi ir aprēķinājuši ir klaji meli par patieso situāciju valstī.
14.02.2011. 12:30
“turklāt visi, kuriem ir internets, tātad datori, vairākums dzīvo Rigas reģionā”
nav domāts kā apvainojums, bet vai tiešām ir cilvēki, kas domā, ka mūsdienās internets un datori ir tikai Rīgas reģionā??? Atzīstos godīgi – es no laukiem, bet te ir pieejams internets! :D
Var piekrist, ka šis pētījums neskar pensionārus, bet tajā pašā laikā ģimenes ar bērniem ir ļoti liela sabiedrības grupa, un, manuprāt, pētījuma mērķis ir pateikt, ka tarifu paaugstināšana skar principā visas ģimenes ar bērniem! Tikpat labi Latvenergo varētu pateikt “mēs tagad paaugstināsim tarifu visiem, izņemot vientuļos pensionārus” – bet kaut kā taču tas jānoslēpj zem skaistiem vārdiem!
Paldies aptaujas veidotājiem par darbu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
14.02.2011. 12:44
Ļoti labi, ka par šo vismaz nav pilnīgs klusums. Arī man šķiet, ka šajā gadījumā Latvenergo apzināti izplata melīgu informāciju un būtu pareizi, ja par šo netīro kampaņu viņi arī uzņemtos atbildību (nezinu, protams, vai to jādara Latvenergo PR cilvēciņiem, jeb vadībai, kura noteikti ir devusi apzinātu rīkojumu komunicēt šādus melus). Tas, protams, nenozīmē, ka kāds par to atbildēs nopietni, jo, līdzīgi, kā Latvijā neko nenozīmē politiskā atbildība, arī šādi valsts monopolistu vadoņi noteikti no tā necietis, pat ja notiktu brīnums un viņi pakaisītu sev uz galvas nedaudz pelnus. Daļēji meli (vai to varētu saukt arī par izkropļotu patiesību) tie ir tajā gadījumā, ja tiek uzskaitītas katras dārza mājiņas, kurā saudzīgā režīmā cilvēki pavada dažus vasaras mēnešus, atsevišķais pieslēgums, uzrādot to kā atsevišķu saimniecību, jo šādā veidā viegli var izvilkt lielu skaitli ar mazu patēriņu, izdalīt ar 12 un pateikt, ka tā te pie mums Latvijā ir.
Piekrītu iepriekšējā citāta autoram Ansim, ka patiesie fakti varētu krietni atšķirties pret jūsu pētījumā norādītajiem, un nebūt ne pozitīvā virzienā no Latvenergo populisma, jo ir liela daļa cilvēku, kuriem internets nav pieejams, jo viņi vienkārši nevar atļauties nopirkt datoru.
14.02.2011. 12:56
Man nekas nav pret šodienas pensionāriem, taču, manuprāt, vislielākais atspaids būtu jādod ģimenēm ar bērniem, jo tieši bērni ir tie, kuri nākotnē pelnīs naudu, lai mēs, kas tagad ir darbaspējīgā vecumā, vēlāk varētu saņemt vismaz kaut kādas nebūt pensijas. Pie tam – jau šobrīd, pateicoties negatīvajam dzimstības pieaugumam, pastāv ļoti liels risks, kā nākotnē vairs nebūs kas pelna to pensiju naudu ( informācijai – palasiet Ilmāra Meža rakstu Ir.lv: http://www.ir.lv/2010/10/28/drumas-prognozes-par-latviesu-skaitu-nakotne ). Bēdīgi, lai neteiktu vairāk…
14.02.2011. 14:04
Ka jau visi minēja – šis pētījums ir pilnīgi garām, jo tika aptaujātas tikai mājsaimniecības ar datoriem, pietam tikai mājsaimniecības, kurās bija uztraukums par elektroenerģijas tarifiem. Tie, kas maz elektrību patērē to aptauju pat neredzēja un pat ja redzēja, visticamāk nejutas pietiekoši apdraudeti lai atbildētu. Interneta pieejamība un pieslēgums mājās ir zem 50% cilvekiem un vēl mazak to izmanto katru dienu. Cilvēkiem ar ledusskapi un televīzoru, pāris ekonomiskajām spuldzītēm un tādiem elektrības rijējiem kā: elektriskā grīda, trauku un veļas mazgājamās mašīnas, elektriskais boileris, eļļas vai citādi elektriskie radiātori, … tādām normālajām mājsaimniecībām patēriņš ir stipri zem 100 kWh mēnesī.
Lai dabūtu 900 kWh tur ir laikam jākurina maja ar elektrību līdz 26 grādiem un vēl logus turot vaļā. Ja patēriņš liels – nopērc mērītaju un izmēri visas ierīces mājās.
14.02.2011. 14:12
Manuprāt, jūs esat aptaujājuši jaunās ģimenes un jaunos censoņus, kas ir “iekritušas” ar neefektīviem mājokļu risinājumiem. Paņemot dzīvokli ar elektrisko apkuri, loģiski, ka būs milzīgas summas jāmaskā par siltumu un tad arī tie tarifi iegriež, taču par šādu telpu izvēli vispār pirms tam būtu rūpīgi jādomā, jo tas nav efektīvi. Protams, valsts šobrīd neatbalsta siltumsūķņu u.c. efektīvāku risinājumi izvēli, bet tam nenoliedzami būtu jānotiek.
Visā pamata dzīvojamajā apbūvē (visi Rīgas rajoni ar blokmājām/ hruščovkām) IR centralizētā ūdensapgāde un siltumapgāde, kas nozīmē rēķinu ap 100 kWh mēnesī vai pat stipri zem lielākajai daļai iedzīvotāju. Ja kāds pieslēdzis boileri, tad, protams, tagad būs laiks apdomāt, vai nav jāslēdz atpakaļ centralizētais piedāvājums.
14.02.2011. 14:21
Aigar, droši vari šī aptauja vēl nav slēgta, tāpēc droši vari to izsūtīt visiem, kas, Tavuprāt, šo aptauju nav redzējuši/atbildējuši vai arī kas lietot mazāk kā 100kWh :)
Bet par 900kWh (drīzāk jau 700-800kWh) – ziemā šādu skaitli iegūt nav nemaz tik grūti, ja mājā dzīvo 5 cilvēki (2 pieauguši, 2 bērni + 1 zīdainis), darbinot:
– ūdenssūkni (jo centralizēta ūdensvada nav un/vai netiek piedāvāts);
– apkures sistēmas cirkulācijas sūkni (jo centralizēta apkure nav un/vai netiek piedāvāta) – pie tam, maksimālā temperatūra nebūt nav 26 grādi un arī logi vaļā netiek turēti;
– boileri;
– veļas mašīnu + žāvētāju (ziemā, diemžēl, lai dabūtu sausas drēbes, kaut vai tam pašam zīdaini, normālā veidā – paiet zināms laiks);
– elektrisko plīti (jo gāzes pieslēguma nav un/vai netiek piedāvāts, savukārt, malkas plīts nav iespējama);
– izmantojot tikai ekonomisko spuldžu apgaismojumu;
– izmantojot tikai A klases energopatērējošas iekārtas.
Ja esi vieds, varbūt vari dalīties ar konkrētiem risinājumiem, kā var iztikt bez kādas no šīm lietām, m?
14.02.2011. 14:46
Nedzīvot pakaļā Reini. Māja bez centrālās apkures, kanalazācijas, ūdensapgādes un ar ŽĀVĒTĀJŪ un elektrisko plīti ir luksus lieta. Ja nevari to atļauties, tad nav ko tādu māju ņemt. Ar galvu vajag domāt.
14.02.2011. 14:53
Tā pakaļa, starp citu, ir tikai 5 minūšu braucienā no Rīgas centra, kur RD jau kuro gadu sola ievilkt gan ūdeni, gan kanalizāciju. Tikai, nez kāpēc, tālāk par solījumiem nav tikusi.
Savukārt, pēc Tevis teiktā sanāk, ka gudrie dzīvo Teikas hruščovkās, kamēr visi pārējie ir muļķi – laucinieki un mēs. Tā tik turpini!
14.02.2011. 15:09
Tā vien šķiet, ka Latvenergo šādi rīkojoties vadās no cēlā mērķa uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā. Jo ko gan citu cilvēki tumšos vakaros elektrību taupot mājās darīs?
14.02.2011. 15:26
Lauku cilvēki normāli iztiek ar malkas apkuri un plīti. Gan silti, gan pārtiku pagatavo, gan arī ūdeni uzsilda, nekādu problēmu. Problēmas ir tikai tiem, kas gribēja pa leto noprikt privātmāju bez jebkādam labierīcībām un dzīvot tajā kā kungi bez malkas tik elektrību dedzinot. Ja nav centrālās apkures, tad vienīgā izeja ir kurināt ar malku – viss pārējais pašlaik ir dārgs un paliks tikai dārgāks.
Privātmājas vispār ir ekstra, ko civilizētajā pasaulē labi ja 20% bagātāko cilveku var atļauties, kur nu vēl par mūsu sūnu ciemu runāt.
Ja dzīvoklī ar centrālo apkuri ir par auksti, tad jāiet pie apsaimniekotaja – praktiski visam mājām ar centrālo apkuri ir arī centrālais ventīlis, ko var pagriezt vaļā kad ir par auksti un pagriezt ciet, kad ir par karstu. Bet nē – puse māju vēdina logus otra puse ar elektrību piesildās. Nav brīnums, ka tad baisie rēķini nak.
Ar galvu jadomā, nevis jabļaustās ka visi melo. Nemelo, vienkārši jūs te neko nejedzat no statistikas.
14.02.2011. 15:44
Vispār jau normālos apstākļos vajadzētu būt tā, ka mēnesī netiek pārsniegti 100 kWh mēnesī. Tad jau jājautā, vai patiešām mājās viss ir tik energoekonomiski, kā visi te runā..
14.02.2011. 15:48
Man jau liekas, ka dažiem te ir problēmas vai nu ar rēķināšanu, vai arī ar atcerēšanos izslēgt spuldzītes tur, kur vairs neatrodaties :) Tantei, kas pati kurina māju un pumpē ūdeni no akas – gandrīz 400 kwh mēnesī?! SERIOUSLY?
14.02.2011. 15:50
Man reāli interesētu šāds pētījums par degvielas cenām – kā tās Latvijā veidojas? Pasaulē kāpju – mums ne aci nepamirkšķinot arī kāpj. pasaulē krīt – redz mums gan nē, jo notikumu Latvija tad atspohuļojas ar novēlošanos… Hallo!! Un konkurences padome, kā zinām, bezspēcīga…
14.02.2011. 16:03
To Aigars: nevajag visus saukāt par nejēgām un uzpūtīgi pamācīt. Pavaicā pensionāriem, kas dzīvo nešikā 2 istabu dzīvoklī un uzzināsi, ka tērē 150-200 kw mēnesī.
14.02.2011. 16:40
Aigar, Tavā izteikumā “Lauku cilvēki normāli iztiek ar malkas apkuri un plīti” es piekrītu visam, izņemotu 2 vārdus: “lauku” un “normāli”. Vietu, kas ir “nost no trases”, resp., kur nav pieejami centralizētie pakalpojumi, ir krietni vairāk, nekā to, kur tādi ir. Otrkārt, izdzīvot bez elektroiekārtām var, bet par normālu dzīvi es to nenosaukšu, un ar pilnas darba dienas strādāšanu tā nav savietojama. Tava ikdiena tad ir pumpēt ūdeni, nest ūdeni, iznest šmucspaini, vest, zāģēt, skaldīt, kraut malku, uzvārīt zupu nozīmē aiziet pēc malkas, iekurt, uzturēt vienmērīgu uguni, iet uz pagrabu pēc dārzeņiem, uz aku viņus mazgāt ledainā ūdenī, uz kompostkaudzi ar mizām utt. Mēs te nerunājam par to, kā pārdzīvot apokalipsi, bet par normālu dzīvi ikdienā, XXI gadsimtā.
Kāds pensijas vecuma cilvēks man ar skumjām stāstīja, kā viņa draugs regulāri piesūta info, iesaka grāmatas utt.- viss tik interesants, visu gribas izlasīt- bet atgriežoties no darba, viņu sagaida auksta māja-šķūnis-malka-zāģis-cirvis-krāsns, un tad jau ir vēls un jāliekas gulēt, jo rīt atkal agri uz darbu. Bet draugs, kas dzīvo Rīgas dzīvoklī, nākamajā dienā atkal piesūta kārtējos jaunatradumus- jo visu vakaru ir pavadījis lasot. Stāsta turpinājumā pirmais pensionārs pārcēlās uz dzīvokli. Tagad viņam ir laiks lasīt koplektā ar elektrisko plīti uc iekārtu, labi, ka boileru nepaguva uzstādīt (bija tāda ideja).
Nevajag iedomāties, ka pensionāri ir kaut kādi rūķi, kas gatavo ugunskurā, lasa skalu gaismā un tikai buramvārdus. Tie, kam šobrīd ap 70, ir dzimuši jau pēc elektrības ienākšanas sadzīvē.
14.02.2011. 16:42
Pareizi – šī aptauja ir pilnīgi garām, jo netika aptaujāti bomži stacijas tunelī un zeki centrālcietumā.
14.02.2011. 16:55
Vēl, Aigar, par Tavu pirmo komentāru.
“kā jau visi minēja” un “visticamāk” es atļaušos nekomentēt, jo man patīk balstīties uz faktiem, nevis pieņēmumiem vai manipulācijām ar apziņu.
Internetu jau 2009.gada sākumā lietoja 60% http://www.skds.lv/index.php?lng=lLat&c=7
Tavs izteikums par patēriņu zem 100kWh liecina, ka ar aptaujas rezultātiem neesi iepazinies. Palasi aptaujas rezultātos komentāru sadaļu- tur ir ļoti daudz piemēru ar iekārtām un to patēriņiem no reālās dzīves, tai skaitā stāstiem par vecām tantiņām lauku mājās.
Tevis pieminētie mērījumi rāda (tas vairs nav no šī pētījuma, pētījām gatavu statistiku un mērījām paši), ka no izplatītākajām iekārtām visvairāk noēd boilers un elektriskās plītis&cepeškrāsnis. Ar tiem zem 100kW nepalīst nekādi, ja neskaita nelietošanu. Varbūt vienam cilvēkam, bet ne ģimenei.
14.02.2011. 16:55
Man nav datora mājās, tas ir manai māsai. Es saņemu minimālo algu, no kuras nākas iztikt man un manai 9 g.v. meitai. Mēnesī iznāk patērēt 200 kwh ar veļasmašīnu, 80 l boileri (ekonomiskajā režīmā), spuldzēm un TV. Nekas netiek ieslēgts nelietderīgi, spuldze deg tikai tajā telpā, kur atrodamies…
Tā kā uzbrauciens par biezajiem ar datoriem ir ļoti, ļoti garām. Pieņemu, ka ir arī citi cilvēki, kas anketas aizpildīja pie radiem, draugiem, pagasta bibliotēkā. Ir cilvēki, kam datori ir mājās, kā atmiņas par labiem laikiem.
Tad ko, lai pierādītu savu nabadzību – no datora jāatsakās? Jāatsakās no iespējas ar interneta palīdzību sameklēt sev darbu? Jāatsakās no ziņu portālu lasīšanas (daudzi jau vairs neizmanto TV)?
Taču atveriet acis, nevis demonstrējiet savu tumsonību!!!
14.02.2011. 17:19
Aigariņ M. Izskatās, ka Jūs esat liels speciālists lauku dzīves jautājumos. Tas nozīmē, ka aptuveni esat informēts par to kāds izskatas cirvis. Gluži tāpat kā tie, kuri runā par ekonomiskāku energopatēriņu.
Jau 25 gadus eksperimentēju ar enerģijas taupīšanu, un varu teikt, ka tam ir tikai viens šķērslis – Latvijas valsts alkatība un vēlme laupīt.
Ir viens nosacīti ekoloģiski tīrs enerģijas veids – elektroenerģija. Viss pārējais ir vai nu atkarīgs no elektroenerģijas, vai arī neiespējami dārgs.
Malka ir viens no visdārgākajiem kurināmā veidiem, turklāt nebūt ne ekoloģiski tīrākais.
Malkas lietošana ir piespiedu solis tad, kad nav resursu, lai izveidotu lētāku apkuri – malka pieļauj ieguvi un izmantošanu nelielos daudzumos uz personisko resursu rēķina. Ja Jūs, Aigar, savu darbu nevērtējiet, varu piedāvāt paskaldīt man malku par 1 latu kubikmetrā – piekritīsiet?
Normāli saimniecība tērē ap 300-500 KWH mēnesī ar nosacījumu, ja tajā nav vairāk par 2 iemītniekiem un tā ir pilsētas tipa, tas ir tajā dzīvojošie paši neko neražo tikai iepērk gatavus produktus un pakalpojumus.
Izskatās, ka Latvenergo mērķis ir iztīrīt Latvijas laukus no iatlikušajiem iedzīvotājiem, lai tikai varētu skandināvu un amerikāņu bankām izdabāt.
Laiks ir mainīt kursu.
14.02.2011. 17:32
Skaidu briketes ari eksistē starp citu, ja grib laiku taupīt. Turklāt viņas lēnāk deg, kas ļaud saglabāt siltumu majā visu cauru diennakti tikai pāris reizes piemetot malku un nekādas skaldīšanas.
Te izskatās, ka boileri ir vislielākie vaininieki. Nu ko – karstais ūdens ir diezgan dārga lieta. Tāpēc visā pasaulē ir ļoti populāri krānu un dušas uzgaļi ar aerātoriem (lai rezes 3-4 mazāk ūdens patērētu) labi izolēti boileri, dušas lietošana vannas vietā, … Tās visas eko mantiņas nav tikai ‘zaļajiem’ kas par planētu domā, bet arī taupīgajiem.
Elektrības patēriņš ir jāmēra, tikai tad var domāt. Man pašam piemēram bija vecs ledusskapis, kas ēda gandrīz 100 kWh menesī, jo tam bija izolācija sabeigta un motorā visādas vainas. Pat nepērkot jaunu, bet saremontējot esošo vai atrodot labu lietotu var ievērojami ietaupīt uz elektrības. Var paņemt mazaku ledusskapi – tie ēd mazāk.
Kamēr elektrības cenas ir zemas, tikmēr par tās ekonomiju neviens arī nedomā un tā arī sanāk, ka pensionārs sēž ar elektrisko plītiņu, elektrisko apkuri un vēl 80l boileri.
14.02.2011. 17:32
Komisāram: +1
Labs piemērs ir ar to malkas ieguvi! Atliek vien pieminēt, ka gadā, apkurinot tikai ar malku nelielu dzīvokli, var mierīgi nosvilināt 6-8 sterus malkas, kurus, protams, vispirms ir jāsagādā no meža, jāsazāģē un jāsaskalda :D Ja kāds to nav darījis, tad droši var pieteikties uz kādu malkas talku, lai gūtu ieskatu kā tas, pirms gudri pamācīt. Ak jā – un lai gūtu papildus adrenalīna devu, var mēģināt to visu izdarīt viens. Sanāktu varen labs realitātes šovs!
14.02.2011. 17:36
Par reprezentatitivāti. Lai izlase būtu reprezentatīva, pietiek ar 1000 respondentiem, nav jāaptaujā visi. Mūsu aptaujātie cilvēki ir no visas Latvijas. Ar šo informāciju varēs iepazīties, tiklīdz būsim apstrādājuši. Jā, mēs piekrītam un apzināmies, ka ar interneta aptauju netiek sasniegtas pilnīgi visas iedzīvotāju grupas. Atbilstoši tam, mēs nemēģinām atrast rezultātos to, kā tur nav, piemēram, priekšstatu par pensionāru elektroeneģijas patēriņa paradumiem. Izdarījām to un tik labi, ko/cik spējām savas kompetences ietvaros, un visu laiku es sev jautāju- vai gadījumā ar šāda pētījuma veikšanu nebūtu jānodarbojas Labklājības ministrijai, ar valstisku vērienu nodrošinot pilnīgu reprezentativitāti, profesionālu apstrādi un vēl vairāk informācijas? Kāpēc sociālā taisnīguma bumbiņa lido kaut kur starp Latvenergo, SPRK, Ekonomikas ministriju, bet nedzird neviena pīkstiena no Labklājības ministrijas puses? Mans subjektīvais viedoklis: links http://www.lm.gov.lv/text/548 kopā ar reālajiem dzīvesstāstiem aptaujas komentāros diezgan labi rāda, kāpēc- jo ja sāks no viena gala šķirot, tad atklāsies, ka aiztikt nedrīkst nevienu, izņemot deputātus. Tāpēc labāk visiem kopīgi klusēt un izlikties neko nezinām- varbūt paveiksies un izies cauri, kā daudz kas jau ir izgājis.
14.02.2011. 17:37
Mana ģimene arīdzīvo laukos – pagasta centrā, daudzdzīvokļu mājā! Apkure – katram pašam sava, mums tā ir centrālapkure, kuras nodrošināšanai ir nepieciešams sūknītis ar elektrību.Ūdeni vasarā sildam ar elektrību, bet ziemā no apkures! Ir viens dators – nu tā varbūt ir ekstra, bet darba dēļ nepieciešams, ir veļas mašīna, ledusskapis un jā tāda kārtīga ekstra – trauku mašīna ( patiesībā elektrības rēķins pēc mašīnas iegādes krietni samazinājās). Elektrības rēķins nekad nav bijis zemāks par 230 kWh! Vasarā, kad iet boilers, pat vairāk kā 300 kWh! Nezinu – nemazgāties, nemazgāt veļu un traukus? Un kāds te sakars tam visam ar laukiem – drīzāk jāpiekrīt, ka dzīvokļos, kur ir centralizētā apkure rēķins varētu būt mazāks! Jā mums nav elektrikās plītis ( ļoti gribu, bet nevaru elektrības dēļ!) Nu kaut kā tā!
14.02.2011. 17:45
Aigar, tu laukos esi kādreiz dzīvojis vai tikai paviesojies etnogrāfiskajā muzejā? Patīk man prātvēderi, kuriem no sēdēšanas pie datora ne tikai dibens notirpis. Varbūt iesaki lauciniekiem dzīvot vienā mājā ar lopiem – nebūs jākurina un siltāk. Lauku pensionāri vispār var nemazgāties, tāpat pēc malkas vairs nejaudā aiziet.
Laukos mēs ēst taisam virtuvē, nevis gatavās pārtikas nodaļā Rimi, laukos mums vajag apgaismojumu, lai pabarotu lopus un salabotu tehniku, lai nenolauztu kaklu ziemas tumsā. Mēs arī mazgājam drēbes ar veļas mašīnām un skatamies TV, un vēl mums ūdens tek no krāna tikai tad ja darbojas sūknis.
Var jau protams neizmantot elektrību, neēst, nedzīvot. Pamēģini pats, bet citādi kā saka gudri dirst nav malku skaldīt.
14.02.2011. 18:08
Aigar, kam Tu to stāsti? Citplanētiešiem, kam jāiedzīvojas uz zemes? Mēs te neviens neesam taupījuši, mērījuši, kurinājuši?
Labākai izpratnei ilustrēšu Komisāra teikto ar piemēru no savas dzīves. Kad bija nauda, kurināju ar briketēm, un sludināju, ka par ērtībām un ietaupīto laiku ir vērts nedaudz piemaksāt. Labie laiki beidzās un tagad es kurinu ar malku, kas, no malas skatoties, man izmaksāja ~40-50Ls talcinieku ēdināšanai + degviela un eļļas zāģim, bet pārvēršot naudas izteiksmē darba cenu (1 diena x ~10 talcinieki + neskaitāmas dienas mana un mana bērna darba, to visu zāģējot, skaldot, kraujot), un pat nepieskaitot talcinieku patērēto degvielu un faktu, ka pati malka bija par brīvu, tikai jādabū no meža ārā- tā malka ir apzeltīta.
Aigar, LŪDZU, palasi tos komentārus. Tu ieraudzīsi auditoriju, kam Tu piedāvā pirkt mazākus boilerus- cilvēkiem, kas pārtiek no grašiem, knapi galus savelkot, kam slimība ir forsmažors, jo pat 2Ls priekš ārsta viņiem ir daudz. Es esmu redzējusi aptiekā ienākam cilvēku, kas saliecies no sāpēm, izdīc, ka viņam pārdos nevis visu paku, bet vienu plāksnīti kaut kādu zāļu, noskaidro cik maksā… apraudas un tāds pat saliecies iziet pa durvīm. Kādi vēl lielie iepirkumi?
Es nedomāju, ka kāds no viņiem ir nošaujams lūzeris tāpēc, ka dažus gadus atpakaļ aprīkojot savu mājokli ar parastām, ne luksusa elektroiekārtām atbilstoši savai maksātspējai, nenosapņoja, ka pienāks tās brīdis, kad pat izdzīvot būs problēma.
14.02.2011. 18:18
Sis peetiijums ir veikts starp vairaak kaa 7000 respondentiem,nra.lv raksts sodien ir,kur Latvenergo ar kaut kaadu aptaujeli veicis starp 800(!!!!!!!) respondentiem…Tad kaads veel jautaajums,Latvenergo taisaas baazt kabataa..kaa parasti,un liidz ar to arii tie visi 100 deputaateli…
14.02.2011. 19:00
Tās pašas briketes “pāris uz visu dienu” ir nerereāli. Ar trešdaļu maisa uz diennakti var iztikt tad ja ir jotul vai cita superekonomiska krāsniņa. Parasta lauku krāsns nokurina nepilnu maisu diennaktī vai vairāk ja ir tāda temperatūra kā šoziem. Un ja lauku mājās ir divas, trīs krāsnis? Protams, var visus bērnus salikt dzīvot vienā istabā – daudz ta arī dara, uz ziemu daļu apdzīvojamās platības vienkārši piekrauj ar mantām un izmanto pāris apkurinātas istabas. Bet tā jau ir izdzīvošana, tā nav norma, uz ko būtu valstij jāiet.
Mums mājās ir dators/spuldzes/veļasmašīna/ledusskapis, un trīs bērni, un patēriņs apm. 250-300 kwh. Un skarbā realitāte ir tāda ka ļoti daudzi (ari mēs) kas, teorētiski varbūt varētu samazināt izdevumus iegādajoties ekonomiskāku ledusskapi/veļasmašīnu, to nevar izdarīt jo nav naudas un nedrošās ekonomiskās situācijas un darba tirgus dēļ nav prātīgi ņemt kredītu. Elektrības taupības dēļ nelietojam el.sildītājus un neuzstajam ari par apkures palielināšanu vai paildzināšanu pavasarī, jo nevaram to samaksāt. Siltinam logus un guļam džemperos, ja ir tāda temp. kā tagad. Jaunais tarifu plāns, ja pareizi saprotu, palielinātu mūsu izdevumuspar elektrību uz aptuveni 30ls mēnesī – un mums nav ne boilera, ne ūdenssūkņa ne citu ekstru. Cik tad maksās šie cilvēki?
14.02.2011. 19:07
Piedod Aigar, bet Tu neesi pilns rublis. Tiešām palasi, ko Tev cilvēki atbild, tad arī sapratīsi, ka runa nav par apokalipses pārciešanu, bet par pieticīgu XXI gadsimta cilvēka dzīvi. Iespējams, ka Tu iekļaujies 100kWh, bet nesalīdzini sevi ar visiem pārējiem. Tiešām pacel savu dibenu un aizej ciemos pie kāda.
14.02.2011. 19:37
Mahinova k-gs varētu uzsākt šādu prodžektu: izmest no kāda labiekārtota Rīgas guļamrajona kādu kolonistu, aizsūtīt to atpakaļ uz Nemelnzemes joslu Krievijā, no kuras viņš vai viņa senči te ieradušies, bet viņa vietā novietot to vecenīti, kurai ir tā “laime” dzīvot kādā Latvijas pažobelē, un kura ūdeni sūknēt un sildīt – ak, izvirtība! – uzdrošinās ar elektrību.
Turklāt vecenīte katru dienu varēs vizināties ar Ušakova bezmaksas trolejbusiem.
15.02.2011. 10:00
Esam trīs cilvēku ģimene. Dzīvojam savā privātmājā netālu no Rīgas. Protams, ka jau pētījumā tika minēts, tad praktiski visas elementārās vajadzības (mājas apkure, ūdens padeve, kanalizācija) ir jānodrošina pašiem. Respektīvi visas šīs ierīces darbojas ar elektrību. Siltumu un silto ūdeni mājā nodrošina siltumsūknis. Nav jau arī citas alternatīvas, jo centralizētas siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu mūsu mazajā ciematā nav. Vasaras mēnešos vidējais elektropatēriņš veido ~350 kWh/mēnesī, bet bargajos ziemas mēnešos saskrien visi 1400 kWh/mēnesī.
Godīgi sakot, man nav saprotama šāda valsts politika. Mēs esam uzņēmuši kursu uz strupceļu. Valstij būtu jāpriecājas, ka cilvēki sevi ir nodrošinājuši ar normāliem dzīves apstākļiem, paši risina savas apkures problēmas, respektīvi ir izveidojuši savu infrastruktūru. Tagad sanāk tā, ka mēs tiekam par to sodīti. Uzcēli māju-uzliekam tev kārtīgu īpašuma nodokli, patērē vairāk elektroenerģijas-lielāks tarifs…
15.02.2011. 12:25
Personīgi man, dzīvojot divatā 1 istabas dzīvoklī Rīgā, ikmēneša maksājums par elektrību ir ap 90 Ls mēnesī. Jā, man apkure (viens elektriskais radiators) ir uz elektrību, kā arī siltais ūdens tiek sildīts ar elektrību.
Anyway, tuvākās nedēļas laikā grasos pārvākties un viens no ietekmējošajiem faktoriem ir elektrības izmaksas ziemas mēnešos.
15.02.2011. 12:28
Divdesmit gadus atpakaļ mierīgi lauku mājā dzīvojām praktiski bez elektrības. Tik vien cik TV, neliels ledusskapis un pāris lampiņas. Udeni arī ziemā ar spaiņiem no akas cēlām un kad tā aizsala 100m no kolonkas nesām. Un sildījām uz plīts. Malku rezi gadā mierīgi vasarā iepirkām un vai nu pasi ar radiem sacirtām, vai arī samaksājām kaimiņu dzērājam piečuka ekvivalentu. Ja tad varēja tā izdzīvot, tad arī tagad var.
Ja esi ‘liels’ cilveks un tev ir nauda, tad tev tavs laiks var būt dārgs un tu vari atļauties lietot elektrību, ja tu nevari to atļauties, tad tu to nevari atļauties un viss. Bļaurēt, ka visi apkārt vainīgi, ka tu gribi muguru pataupīt ir vienārš slinkums un bezatbildība.
Par ērtību ir jamaksā. Ja tev liekas, ka eletrība ir par dārgu, tad tas nozīmē, ka tu šo ertību nevari atļauties. Te daži runā tā it kā viņiem pienāktos tekošs ūdens no krāna vai karst ūdens jebkurā brīdī. Nē – ja tu to nevari atļauties, tad tev tāda civilizacijas ekstra nepienākās.
15.02.2011. 12:29
Piekrītot Sandim… mēs esam četru cilvēku ģimene. Dzīvojam privātmājā netālu no Rīgas. Kad ieviesīsim siltumsūkni, elektrības patēŗiņš, ceram, būs tikpat normāls, kā Sandim. Šobrīd tas ir lielāks. Par pieejamo infrastruktūru – lasiet Sanda komentāru. Mūsu situācija ir tāda pati, bet mēs nekaucām, maksājām rēķinus līdz brīdim kad tāda paša šmucīga PR ievilkti, valdība pacēla mājokļa nodokli un tagad šis genocīds.
Jāsauc lietas īstos vārdos, vienreiz pietiek.
Mājsaimniecībām NAV NAUDAS lai samaksātu šos tarifus. Arī iespējas fiksi nopārdot desmit gadus čubināto ģimenes īpašumu un pārvākties blakus Aigaram komunalkas istabiņā īsti nav.
Līdz ar ko, godātie lēmumu pieņēmēji, kādu zirgu jūguši, tādu jābrauc. Ja atņemsiet pēdējo zālēm un bērnu izglītībai domāto kapeiku, pēc pavisam īsa laika varēsiet paši sev maksāt ij pensijas, ij rēķinus, i PR taisīt paši sev. Jo tie, kas jums pelna algu, būs projām. Pavisam.
Novēlu, lai tie, kas šos lēmumus virza, nevarētu gulēt naktīs tāpat, kā tagad nevaram mēs – domājot, kur izraut naudu siltumsūknim un šī pusgada elektrības rēķiniem
15.02.2011. 15:19
Aigar, un cik daudz laika tos 20 gadus atpakaļ aizgāja naudas pelnīšanai? Pasaule ir mainījusies, Es Tev piekrītu par laika un naudas attiecībām, bet runa ir par to, ka materiālā pasaule ir neelastīga, to nevar uz sitiena pielāgot. Cilvēki ir iekārtojuši savus mitekļus atbistoši tam, ko varēja atļauties apmaksāt- teiksi, nepareizi, nevajadzēja? Šobrīd, atmetot Tevis pieminētos “lielos”, vienai lielai lielai daļai ir jāstrādā vairāk par mazāk naudas, kas nozīmē, ka apmaksāt uzstādīto vairs nevar, bet laika aizvietošanai arī nav, otrai lielai daļai ienākumur krietni mazāk vai nav vispār. Šiem laiks it kā būtu- bet, pirmkārt, ja tas tiek patērēts visam iepriekšminētajam, tad tā nepaliek jaunu ieceru uzsākšanai, otrkārt- ja Tev jau ir tā duša&virtuves izlietne ar boileru, un elektriskā plīts, un nav nekādas darbojošas alternatīvas, un naudas nav nemaz- pat pieņemot, ka esi samierinājies ar ideju izdemolēt nesen izremontēto mitekli-kā Tu viņus aizstāsi ar lētākām alternatīvām, kuru ieviešana tāpat maksā?
Es saredzu, ka Lielā Šūmēšanās ir sākusies tāpēc, ka valdība ir pārkāpusi sarkano līniju. Shēma vienkārša: valdībai vajag nodokļus, tos palielina. Ļaudīm nav naudas, viņi taupa. Teiksim tā, ir izdevumi, t.sk.,nodokļi, kuru dēļ ir jāiziet “ārā” – lai izdotu naudu (tai skaitā PVN), ir jāiet uz veikalu, lai maksātu sociālos&ienākuma nodokļus, ir jābūt darbam, lai maksātu akcīzi, jālej degviela utt. Neejot ‘”ārā” (vai- ejot “ārā” paralēlajā pasaulē, kas ir riskantāka, bet lētāka), var ietaupīt, un daudzi tā arī (iz)dzīvo. Un ir izdevumi, kas ir “iekšā” mājās, viss, kas saistīts ar mājsaimniecības izmaksām, tai skaitā elektrība. Arī te var taupīt, bet līdz robežai- ir jābūt kādai vietai pasaulē, kur atpūsties un justies labi. Šeit arī problēma- ja ļaudis vairs neiet “ārā” maksāt nodokļus, tad valdība nāk tiem pakaļ “iekšā”, tiešā veidā apdraudot pēdējo patvēruma vietu. Tas faktiski aizsākās jau ar nekustamā īpašuma nodokli, bet, nespējot to samaksāt, tam nav tik tiešu seku kā elektrības gadījumā. Pārlasīju, ko uzrakstīju… un sapratu aizbraukušos.
15.02.2011. 15:43
Man ir paziņas Vācijā, kuriem privātmājai ir uzstādītas saules baterijas ar power-router sistēmu. Izrādās, ka Vācijā pilnīgi oficiāli drīkst ar saules baterijām iegūto enerģiju pārdot atpakaļ elektrotīklam, ja paša patēriņš ir zemāks nekā bateriju saražotais. Tā viņi “griež atpakaļ” savu skaitītāju atvaļinājumu laikā, kad mājās neviena nav.
Sistēma nav dārga, apmēram ap 1500 Ls (atkarībā no jaudas un uzkrāšanas akumulatoriem). Interesējos savulaik Latvenergo, vai tas ir pie mums iespējams.
Atbilde – pārdot atpakaļ nav ļauts (tas tikai “izredzētajiem” ar mazajām HES vai vēja ģeneratoriem), uzstādīt pašam mājās pēc skaitītāja – bet lūdzu.
Tā kā pēc jauniem tarifiem sanāks vismaz 30 Ls mēnesī (t.i 360 Ls gadā) vēl pārmaksāt, atkal būs jāinteresējas, vai lietojot savam patēriņam ar saules baterijām iegūto enerģiju nesanāks ietaupījums (+ drošība, ka nākamās vētras laikā atkal 2 dienas pazudīs elektrība, tātad arī apkure, siltais ūdens utt., – bet sava sistēma vismaz minimumu izvilks).
15.02.2011. 16:05
Taisnība vien ir – ja tu kaut ko nevari atļauties, tad tev bez tā ir jāiztiek. Tāpēc jau arī te cilvēki cīnās, lai varētu atļauties.
Apskatīsim situāciju korekti – Kas ir Latvenergo? – Valsts uzņēmums. Kurš ir īpašnieks, un līdz ar to patiesā labuma guvējs? Privāta kompānija? Valsts Institūcija? Nē, lai cik tas dīvaini nebūtu, formālais īpašnieks ir Latvijas tauta. Ja mana īpašuma nolīgtais apsaimniekotājs mēģina padarīt man nepieejamu no tā gūto labumu, turklāt izplatot nepatiesus apgalvojumus, tad viņš nepilda savu savus darba pienākumus, bet nodarbojas ar krāpniecību. Ja valsts pārvaldes institūcijas, kuras ir nolīgtas un ieceltas lai aizstāvētu manas intereses, atbalsta krāpniekus, tad tās nepilda savus noteiktos uzdevumus, un tā vietā nodarbojas ar noziedzību.
Elektrība Latvijā nav brīvā tirgus situācija, tas ir absolūts monopols, kurš strādā ar peļņu, un šādā situācijā vēlas būtiski palielināt tarifus, turklāt vienlaicīgi ar valsts pārvaldes institūciju veiktu tarifu sadārdzinājumu (sakarā ar PVN). Lai novērstu uzmanību no jautājuma būtības, tas izvirza absurdus apgalvojumus par mājsaimniecību enerģijas kvotām. Turklāt tautai piederošs monopols nav parasta komercstruktūra, kuras vienīgais mērķis ir gūt maksimālu peļņu, tā mērķis vispirms ir darboties tautas interesēs.
Vēlreiz atkārtoju, cenu jautājums ir tikai tehniskā risinājuma īpatnības, patiesībā problēma ir jāskata plašāk – mums ir resurss – elektrība, kas ir saražojama pietiekamā daudzumā, mums ir nepieciešamība pēc resursa – ir pietiekami daudz patērētāju. Tomēr, daudziem patērētājiem pieeja resursam ir nepilnīga – „viņi to nevar atļauties”. Tātad problēma ir netaisnīgā resursa sadales mehānismā. Un tas ir spēkā ne tikai attiecībā uz elektrību, bet gan attiecībā uz visiem resursiem. Ir tikai saprotams, ka tādi cilvēki, kā Aigars, kurš acīmredzami barojas no šādas netaisnīgas resursu sadales sistēmas, darīs visu lai to aizstāvētu, un daudziem citiem pieeja resursiem būtu ierobežota vai liegta.
Apskatīsim piemēru no vēstures: Bolīvija
1985 – Bolīvija lūdz aizņēmumu no Pasaules Bankas, kā rezultātā turpmākos gadus izmanto Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas Fonda padomus un norādījumus ekonomikas organizācijā.
1999 – Pēc Pasaules Bankas ieteikuma Bolīvija privatizē ievērojamu daļu no saviem ūdensapgādes resursiem, pārdodot tos kompānijām, kuras pieder Becthel Corporation. Tai skaitā ietilpst La Paz un Cochabamba pilsētu ūdensapgādes sistēmas. Interesanti, ka atbilstošo likumu „par ūdeni” parlaments pieņēma 48h laikā. Daudzi politiķi, gan pozīcijā gan opozīcijā, bija saistīti ar Aguas del Tunari – Bechtel Corporation.
1999 – Tuvākajā laikā Aguas del Tunari palielināja ūdens cenas 2x, tad līdz 3x.
1999. gada decembrī sākās pirmie protesti, kuros cilvēki nepieņēma ideju „ja jūs nevarat atļauties ūdeni, tad dzeriet mazāk, vai nedzeriet nemaz”
2000. gada aprīlī Cochabamba pilsētā un arī La Pazā un apkārtnē protesti sasniedz pilsoņu kara apjomu.
Rezultātā kontrakts ar Becthel Corporation tika lauzts, un „ūdens likums” tika būtiski grozīts. Cochabamba pilsētas ūdensapgāde tika nodota atpakaļ municipalitātei.
2000. gada septembrī 20 dienu La Paz pilsētas blokāde piespieda valdību atteikties no likumprojekta, kas paredzēja turpmāku ūdensapgādes sistēmu privatizāciju.
Tagad salīdziniet padomdevējus, privatizācijas vietā ievietojiet valsts pasūtījumu maksimālas peļņas gūšanai, ūdensapgādes monopola vietā – elektroenerģijas monopolu, un Bolīvijas vietā iegūsiet Latviju.
Cilvēki, kuri staigā apkārt, apgalvodami „jūs nevarat atļauties efektīvi un komfortabli dzīvot, tāpēc jums jāatgriežas pagājušā gadsimta dzīves līmenī”, nesaka, ka šāds dzīves līmenis nozīmē, piemērām, augstāku mirstību, un līdz ar to ir ekvivalents apgalvojumam „mums vajadzētu nākamo 5 gadu laikā nogalināt 1% no nabadzīgajiem, nespējīgajiem un nevajadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem” . Viņi vienkārši ir pārāk gļēvi, lai to pateiktu atklāti.
15.02.2011. 16:15
Lūk tas ir konstruktīvs piedāvājums – ir nepieciešams vienkāršot kārtību kadā var dabūt no Latvenergo divpusējo skaitītāju un ‘pārdod atpakaļ’ lieko elektrību pēc saules paneļu vai vēja ģenerātoru uzstādīšanas.
Tāpat ļoti derētu dotācijas saimniecībam ar siltumsūkņiem. Līdzīgi arī mājsaimniecībām ar elektromobīļiem un ‘gudrajām’ iekārtām būtu jāatvieglo A/B skaitītāja saņemšanu, lai var naktī dabūt lētaku elektrību.
Starp citu, man ir arī pazīstami cilveki, kas dzīvo ‘off-the-grid’ – tikai ar saules batarejām un vēja ģenerātoru. Šķūnītī kaudzīte ar akumulātoriem, visas elektroiekārtas mājā uz 12V līdzstrāvas un var izdzīvot un cilveks pat var strādat caur Internetu (ko viņš caur mobīlo dabū).
Jādomā, jāšiverējas. Visi energoresursi (elektrība, benzīns un pat malka) ar laiku paliks tikai dargaki. Ar to ir jarēķinās jau šodien vai arī nākotnē problēmu būs vel vairāk. Tas it īpaši attiecās uz tām ģimenēm pieRīgā, kas bez auto pat uz veikalu pēc pārtikas nevar tikt. Dzīvot prom no sabiedriskā transporta ļoti drīz kļūs par ļoti, ļoti lielu ekstru.
15.02.2011. 16:37
AoD, tu pats saprati, ko uzrakstīji?
Privatuzacija un monopols ir divas pilnīgi dažādas lietas. Pašlaik Latvenergo ir gan valsts uzņēmums, gan monopols.
Latvenergo monopolstāvokli var mainīt dažados veidos, taču galvenais ir nodalīd augstsprieguma transporta līnijas no elektrības ražōšanas un no elektrības piegādes gala lietotājam, jo tikai tad ir iespējams nodrošināt konkurences iespēju abos galos – gan ražošanā, gan piedāvajumā. Ilgterminā varētu sanak kā UK – ir vairāki enerģijas tirgotāji, kas pērk elektrību no vairakiem ražotājiem, iepumpē to enerģiju sadales tīklā un tad pie patērētāju mājām tik pat daudz enerģijas no sadales tīkla izvelk (mīnus transmisijas zaudejumi, protams) un pārdod gala lietotājam. Ja tev tavs elektrības piegādātajs nepatīk, tu vienkārši noslēdz līgumu ar citu piegādātaju, tiek pārbaudīts skaitītajs un viss – pa tiem pasiem vadiem sāk plūst energija jau no cita piegādātāja. Tādā situācijā sadales tīklu uzturētajs ir vienīgais dabiskais monopols un tas parasti paliek valsts īpašumā un stradā bez peļņas. Bet pārējie tirgus dalībnieki ir privātie, kas savā starpā konkurē par cenu vai par ‘zaļumu’.
Monopols ir tas, kas traucē konkurencei, nevis piederība valstij. Privatizacija pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, problēmas rodas, ja privatizē monopolus tos neizjaucot. Jau notiek darbs pie elektrības tirgus de-monopolizācijas (jeb liberalizācijas), piemēram jau ir iespēja dabūt elektrību no Eesti Energia.
Elektrības cena ir tieši atkarīga no patēriņa – jo vairāk cilveki patērē elektrību, jo vairāk šī elektrība ir jārazo no dārgajiem avotiem – lieljaudas TEC utml. Ja patēriņs ir mazāks, tad var iztikt ar bāzes slodzi – HES un koģenerācijas stacijām, kuras ražo elektrību ievērojami lētāk. Tas ir tāpat ka ar ātrumu – lai paatrinātos no 0 km/h līdz 5 km/h īpasi daudz pūļu un tēriņu nevajag – to cilveks var ar kajām noiet, bet lai paatrinātos no 300 km/h uz 305 km/h jau ir vajadzīgi daudzi sirgspēki.
P.S. Un protams, kad citi argumenti ir beigušies, tik vien paliek, kā apvainot oponentu personīgi. Man nav nekāda sakara ar Latvenergo. Kauna tev nav bārstīt korupcijas apvainojumu nemaz nezinot cilvekus. ‘Netaisnīga resursu sadale’ … brauc uz Ķīnu, kur taisnīgā kompartija visu visiem taisnīgi sadalīs.
15.02.2011. 17:44
Ainai: “Par reprezentatitivāti. Lai izlase būtu reprezentatīva, pietiek ar 1000 respondentiem, nav jāaptaujā visi.”
Es atvainojos, bet tās nu gan ir muļķības. 1000 aptaujātas sievietes nekādi nespēs reprezentēt pat vienu vīrieti, 1000 heteroseksuāļi – nevienu geju, 1000 latvieši nereprezentēs nevienu krievu.
Vēlreiz – visu cieņu pret Jūsu abu paveikto darbu, saku to pilnīgi nopietni. Bet ar šādiem apgalvojumiem jūs graujat ticamību pašas savam pētījumam!
Protams, nav jāaptaujā visi, bet ir jāaptaujā pietiekoši daudzi NO KATRAS grupas. Citādi šo pētījumu var (un pavisam pamatoti) nosaukt kā ne-reprezentatīvu – un – neņemt vērā. (vai izsmiet)
15.02.2011. 17:52
Maniem vecākiem, pensionāriem, kas dzīvo laukos un apkurina māju ar malku. Sanāk ap 300kWh/mēnesī. Elektrības patēriņš ir- sūknis ūdens sūknēšanai no akas, apgaismojums mājā, TV, ledusskapis, ūdens sildītājs, veļasmašīna, ūdenskanna. Tas, ko viņi ir parēķinājuši, nav 1Ls, bet gan 4Ls mēnesī klāt.
Paši ierīkojām mājai apkuri ar siltumsūkni un arī bioloģisko kanalizāciju, tagad kā par sodu par savu zaļo dzīvesveidu esam atkarīgi tikai no Latvenergo tarifiem. Tā kā esam daudzbērnu ģimene, tad tie 100kWh/ mēnesī ir vnk izsmiekls. Arī dzīvojot dzīvoklī, ja apkure ir centralizēta, iekļauties tik mazā elektrības patēriņā nav iespējams.
15.02.2011. 19:02
Ansim: Mēs no paša sākuma neslēpjam, ka neesam aptauju profesionāļi, ar to aicinot izprast kļūdu cēloņus, nevis izmantot tās kā ieganstu rezultātu nepieņemšanai kopumā. Kā jau minēju, mans viedoklis ir, ka šāda rakstura pētījums būtu jāveic Labklājības ministrijai, iespējams, kopā ar Ekonomikas ministriju, noskaidrojot, “kas stāv aiz skaitītāja” (ko Latvenergo nevarot zināt- citāts no šodienas ziņām).
Ja neiebilstat, mēs labprāt izmantotu Jūsu zināšanas, kad veidosim nākamo aptauju. Piemēram, es labprāt turpinātu diskusiju par tām pašām grupām, bet tādā gadījumā man ir priekšlikums pāriet uz e-pastu, lai komentāri šeit ir par pamattēmu.
15.02.2011. 19:17
Man pēdējā pārbaudē Latvenergo inspektors piedāvāja uz vienu skaitītāju pieslēgt divas mājsaimniecības,jo tagad katrai ir sava zemes grāmata un uzskaite.
Es domāju, ka tagad, ja vienā mājā dzīvo vairākas paaudzes, tad jāslēdz savstarpējs nomas līgums un jāliek atsevišķa energo uzskaite. Tas nav pārāk sarežģīti un no juridiskā viedokļa pilnīgi pamatoti. Nomas līgums juridiski jānoslēdz tā, ka katrs uztur savu daļu un neviens otram neko nemaksā, jo citādi būs valstij jāmaksā nodokļi par neko, bet viņi jau tā mūs apkāš kur tik var.
15.02.2011. 21:42
Šī salīdzināšana ar citām Eiropas valstīm, ko veic Latvenergo ir viņiem pielipis no PSRS laikiem. Tad bija modē visu salīdzināt ar 1913.gadu, neņemot vērā ne tehnoloģijas, ne algas, ne transportu un citus ekonomiku ietekmējošus faktorus.
Ja arī Norvēģijā ir tik dārga tā elektroenerģija, tad ja grib korekti salīdzināt, jāsalidzina, kādu procentu no saviem ienākumiem, par to maksā Norvēgijas iedzīvotājs un kādu procentu par to maksā Latvijas iedzīvotājs. Domāju, ka mums šis rādījums būs kritn ivien lielāks.
Manvis šitais liekās viens kārtīgsi lgtermiņa biznesa projekts:
1. Pētījumi par kabeļtīklu izveides neoieciešamību Latvijā- maksā Latvenergo-daļa kabatā;
2. Kabeļtīklu projektēšana- maksā Latvenergo- daļa kabatā;
3. Kabeļtīklu izbūve – maksā Latvenergo-daļa kabatā
Tas taču ir gadsimta vērts projekts, tikai REŅĢĒDĀJI par to negrib maksāt.
Un tā dažiem laimīgas vecumdienas nodrošinātas
16.02.2011. 14:25
palasīju dažus komentārus-šķērmi sametās sevišķi no Zitas teiktā…..(((Visā pamata dzīvojamajā apbūvē (visi Rīgas rajoni ar blokmājām/ hruščovkām) IR centralizētā ūdensapgāde un siltumapgāde, kas nozīmē rēķinu ap 100 kWh mēnesī vai pat stipri zem lielākajai daļai iedzīvotāju. Ja kāds pieslēdzis boileri, tad, protams, tagad būs laiks apdomāt, vai nav jāslēdz atpakaļ centralizētais piedāvājums.))) Jaunkundz,vai Latvija beidzas aiz Rīgas rajona robežām??? Es kaut kā sapratu ka visiem tas tarifs tiek pacelts. Mēs dzīvojam mazpilsētā un mums nav siltā ūdens apgāde,vienīgais variants ir boileris un sen jau neviens neplunčājas vannā,bet tikai ātri ieskrien dušā.Vai mums tagad atteikties arī no tā un palikt par cūkām?
16.02.2011. 19:49
Mijie cilveeki pie datoriem ar interneta pieslegumu un videejo pateerinju 300 kvh mmeemesii. (mans paterinjsh ir lielaaks) Lielakaa dalja no jums pat iedomaaties nespeej kaadaa totaalaa nabadziibaa dziivo cilveki laukos! Shkjiibaas maajaas, ar cauriem jumtiem un ar pleevi aizsistiem logiem. Un nevis taapeec, ka dzeeraaji, bet taapeec, ka pensionaari. Un vinjiem ir elektriiba. Un vinji teree 40 kwh meenesii un vinjiem taa ir liela nauda. Un ja elektriba paliks dargaaka arii vinjiem, tad to vairs vinji nespees samaksaat.
Problema jau nav, kaa to tarifu paaugstina, bet kaads tam ir pamatojums. Un pamatojums ir taads, ka Sadales tiikls stradaa ar zaudeejumiem. Par to naudu, ko Latvenergo atstaj Sadales tiiklam, uztureet un apkalpot liinijas nav iespeejams. Kameer viss Latvenergo bija viens uznjeemums, bija kopeeji ienaakumi un kopeeji izdevumi. Uznjeemumu sadalija un kantorii seezjoti noteica, cik liela peljnjas dalja paliek katram. Sadales tiiklam iedeva par maz. Taa vietaa, lai pamainiitu tarifu uznjeemuma iekshienee un dalju savas peljnjas Latvenergo pardaliitu Sadales tiiklam, tiek paaugstinaats kopeejais tarifs. Un taa jau ir cuuciiba. Taadeelj protesteet vajadzeetu pret tarifu paaugstinaashanu vispaar shajaa ekonomiskajaa situaacijaa, nevis pret to, ka kaada maza dalja pensionaaru varees maksaat tik pat, cik ieprieksh.
19.02.2011. 01:54
Reku piemeers no UKejas:
3 meeneshu elektriibas pateerinjsh – oktobris-janvaaris: 770kWh
reekjins: 125 marcinjas
privaatmaaja, 3 pieaugushie.
apgaismojums, veljas mashiina+zhaaveetaajs, tv 10h /dienaa, 4-5 datori 10h/dienaa, cepeshkraasns, teejkanna, siikumi
apkure, uudens un pliits uz gaazes.
±13 sant/kWh
tiesa gan algas ir ±1400 ls uz straadaajosho.
nedomaaju ka LE ir iipashi sagroziijusi izmaksu postenjus, un no biznesa viedoklja nekas aplams tur nav – cena ir taada kaada vinja sanaak. cita lieta ka ikgadeejo peljnju gan 100% ir jaanovirza infrastruktuuras uzlaboshanai nevis budzheta caurumu laapiishanai. tas, savukaart, ir valdiibas zinjaa.
par ko shkrobe, ka LE meegjina manipuleet ar mistiskiem 100kWh un to mineet kaa attaisnojumu tarifu celshanai. bija muljkjiigi vispaar sevi (LE) iejaukt sociaalajaa aspektaa. shajaa es pilniibaa piekriitu saceltajam troksnim, un atbildiiba par to buutu jaauznjemas 100 gudrajiem.
tas, ar ko apelee tv ekraanos – daudzbeernu gjimenes, mazturiigie, etc, no sociaalaa viedoklja taa ir milziiga probleema, tachu ne jau LE tur ir pie vainas. tauta pati vainiiga – taadu karali ieveeleeja. redz, paaris gadus atpakalj vairums peldeejaas kaa nieres pa taukiem, zaga uz nebeedu i nemaz nedomaaja ka buutu kas jaamaina. tagad, pie sasistas siles – bilde ir druumaaka. var jau riet… karavaanai piekaast uz sunjiem..
ko dariit?
1) stalljus izmeezt,
2) straadaat,
3) paarstaat njunnjaat,
4) aanusu piesegt, jo eiropa pi$iis arvien dziljaak.
neba pirmo reizi kaajaas jaaceljaas.
19.02.2011. 03:24
Iesaku uzmaniities tiem, kuri domaa, ka uzstaadot vairaakus skaitiitaajus vienaa maajaa, buus iespeeja samazinaat izdevumus. Eiropaa normaala prakse ir uzstaadiit max cenu pirmajiem (piemeeram) 100kWh, tad naakamajiem jau cena zemaaka.
Reku piemeers (UK):
Dziivoklis. Apreekjina periods – 3 meeneshi. Pirmaas 500 kWh 23 p/kWh (18 sant), paareejais apjoms – 8.6p/kWh (7 sant).
Jaasaka ka piegaadaataaju ir vesels leerums un ir iespeejas izveeleeties. Liigums parasti uz 12 meeneshiem.
19.02.2011. 13:32
Visiem, kas diskutē, derētu zināt, ka Aigars ir aktīvs portāla IR.LV komentētājs. Tāpēc viņa teikto par taupīšanu un dzīvošanu 19. g.s. vajadzētu uztvert kā JL un Valdības ieteikumu iedzīvotājiem – Jūs mums esat neizdevīgi, jo par daudz tērējat.
20.02.2011. 21:22
[…] Avots: skarbi.eu […]
21.02.2011. 11:30
Dzīvoklis Rīgā. Es, sieva 2 bērni.
Apkure no siltumtīkla un ūdens arī.
Vāru ūdeni ar elektrisko čaiņiku (metīšu ārā, jo daudz patērē), apgaismojums, TV un kompji, leduskapis. Dažreiz Gludeklis/putekļusūcējs. VISS!
Tērēju 300-350 kWh mēnesī. Nēsmu trūcīgs, bet jau tagad liekas, ka elektrība ir nereāli dārga. Kur vēl pacelt?
PS: Tērēt 100kWh mēnesī ir pilnīgi nereāli, tas pat uz 1 cilvēku ir NEREĀLI! Varbūt statistiski tā sanāk, bet praktiski tik maz tērēt nav iespējams.
22.02.2011. 22:58
Mēs esam PRET šo terifu, pievienojies un cīnīsimies kopā! http://www.pietirk.wordpress.com ,arī draudiem.lv domubiedru grupā – Pietiek!
22.02.2011. 22:59
P.S. bija kļūda!
http://www.pietiek.wordpress.com vai draugiem.lv domubiedru grupa – Pietiek! Mēs esam pret! Pievienojies, cīnīsimies kopā!
25.02.2011. 14:23
Dzīvoju videi draudzīgā mājiņā, viss uz elektrības (gaisa siltumsūknis un siltās grīdas), 19000 kWh gadā. Tā ir reālā kārta, ar ko jārēķinās, ja nekādi citi komunālpakalpojumi nav pieejami.