Eu, skarbi!

Raksta pilno versiju lasiet PDF formātā.

Līdz ar elektrības cenu celšanos, palielinot tarifus un nodokļus, kā arī prognozēm par tālāko šo cenu kāpumu, katrs no mums varbūt reizi ir padomājis pie sevis “Ja vien varētu atteikties no tāda Latvenergo vispār!”. Lai arī formāli mums tirgus skaitās liberalizēts, tomēr tīri reāli iepirkt enerģiju no cita ražotāja šodien nav iespējams. Tāpēc paskatīsimies uz sākumā fantastisku ideju – ja nu mēs sev nepieciešamo elektrību ražotu paši?

Ko tas reāli nozīmē: mums vajag nopirkt nelielu ģeneratoru, kurš darbojās ar pieejamām degvielām, un uzstādīt mājās savu, “mājas elektrostaciju”. Pirmā doma prātā nāk klasisks dīzeļģenerators, taču tā ir sen zināma patiesība, ka pie patreizējām augošajām degvielas cenām, tas ir daudz dārgāk pat par Latvenergo tarifiem, un arī cerība uz “lēto degvielu” šo problēmu neatrisinās. Kādas vēl mums ir alternatīvas? – Lai cik tas dīvaini nebūtu, tas ir gāzes turbīnas ģenerators, kuru darbina tajā esošā mikroturbīna, par degvielu izmantojot salīdzinoši lētāko dabasgāzi.

Tā vietā, lai gudri spriedelētu, mēs varam rīkoties – atvērt internetu, sameklēt attiecīgo iekārtu cenas un parametrus, un sarēķināt, vai tādā veidā “mājražotā” elektrība mums sanāks lētāka. Tieši tā mēs arī izdarījām, un rezultāti ir aprakstīti zemāk.

Ja mēs vēlamies pāriet uz savu elektrību, apvienojoties veselai daudzdzīvokļu mājai, tad tādas sistēmas jau darbojas citur pasaulē, un atliek vien izvēlēties sev piemērotu risinājumu. Lai iegūtu ekonomiski izdevīgu risinājumu, jāņem vērā, ka bez elektrības ģenerators ražo arī siltumu, kuru mēs varam izmantot paši, kā arī nepirkt siltumu citur. Ņemot vērā šādus ietaupījumus, patiesā elektrības cena mums var nokristies līdz pat 5,09 santīmiem par kilovatstundu. Tādas sistēmas izmaksātu 20-30 tūkstošus latu, un atpelnītos 2-3 gadu laikā.

Ķēpīgāk ir uzbūvēt elektrostaciju savā dzīvoklī. 5kW mikroturbīnas ģenerators viens pats pie gāzes cenām, kādas tās ir privātpersonai, ražotu elektrību ar cenu 13,24 santīmi par kilovatstundu. Taču arī šādā gadījumā ir iespējami uzlabojumi – aiz gāzes turbīnas pieslēgt tvaika turbīnu, saražojot vairāk elektrības, un siltumu tālāk vēl izmantot siltajam ūdenim. Tad patiesā elektrības cena nokrītas līdz 5,43 santīmiem par kilovatstundu. Tiesa, oficiāli pērkot šādas iekārtas, tas var izmaksāt 5-10 tūkstošus latu, ko atpelnītu tikai 20-200 gadu laikā.

Tāpat jāņem vērā, ka pēc tam, kad ekonomikas ministram TV raidījumā tika atklāta ideja par elektrības mājražošanu no gāzes, nekavējoties sekoja gan PVN, gan tagad arī akcīzes nodokļa celšana dabasgāzei.

Labāka perspektīva ir lauku sētās, kur ir iespēja iegūt pašiem savu biogāzi, vai darbināt gāzģeneratoru ar krūmiem vai līdzīgiem atkritumiem. Tādā gadījumā pati elektrība izmaksā tikai darbu, kas ieguldīts tās saražošanā, un kas zina, vai nākotnē nakts tirdziņā mēs no zemnieka nepirksim ne tikai pašu kartupelīti, bet arī pašu gāzīti.

Raksta pilno versiju lasiet PDF formātā (versija 1.1, 1.0).

Latvenergo pamato savu apgalvojumu “no klientiem-mājsaimniecībām tikai 0,6% veido garāžas, bet 2% – vasarnīcas”, ar to, ka viņu “analīzē izmantoti visu kopumā vairāk nekā viena miljona “Latvenergo” klientu-mājsaimniecību patēriņa dati par 2010.gadu” (avots: http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=11569)

Savukārt, Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2010.gadā Latvijā to ir tikai 888 600 (skat. attēlu, avots: CSP). Kur “pazudušas” vairāk par 12 % jeb ap 111 400 mājsaimniecības?

Jautājums: cik ticami ir pārējie apgalvojumi jeb kurš melo šoreiz?

Cits piemērs apgalvojumu ticamībai – 16.februāra LNT ziņās (saite: http://www.tvnet.lv/online_tv/11084) AS “Latvenergo” valdes priekšēdētājs Āris Žīgurs apgalvoja, ka iedzīvotāju mobilo tālruņu rēķini esot daudzkārt lielāki par elektrības rēķiniem. Pirmais, nekavējoties aptaujātais “piemērs” nosauca telefona rēķinu 11 Ls (par 2 pieslēgumiem kopā, ieskaitot viena mazcenas telefona nomaksu) un elektrības rēķinu 18 Ls, otrais, attiecīgi, 56 Ls (par 6 pieslēgumiem kopā, ieskaitot divu mazcenas telefonu nomaksu) un elektrības rēķinu 70 Ls.

Atkārtojam jautājumu: cik ticami… ?

Pēdējās dienās daudz nācies lasīt pilsētnieku viedokļus par to, ka laukos elektrību tērē mazāk. Uzklausījām arī apgalvojumu, ka ūdeni silda, galvenokārt, ar malku. Pārbaudījām, ko atbildējuši mūsu aptaujātie no dažādām Latvijas vietām. Rezultāts – pilsētās elektriskos ūdens sildītājus (boilerus) izmanto 45% aptaujāto, laukos – 54%, tātad – laukos pat vairāk.

Šīs aptaujas ietvaros mēs pilsētām pieskaitījām tos, kas bija norādījuši konkrētu apdzīvotu vietu nosaukumus, laukiem – tos, kas bija norādījuši pagastu nosaukumus, vai pagastus ar māju nosaukumiem, bet ne konkrētas apdzīvotas vietas, respektīvi, centāmies dalīt pēc būtības, nevis formāla administratīvā dalījuma. Dzīvesvietas, ko neizdevās atšifrēt arī ar kartes palīdzību (ap 20), neņēmām vērā.

Atgādinām, ka jūs varat izmantot mūsu aptaujas rezultātus, lai paši pētītu jūs interesējošās sakarības. Lai saņemtu datus Excel formātā, rakstiet mums uz lotiskarbieu.

Publicējam unikālās respondentu norādītās dzīvesvietas – tātad no katras pieminētās ir bijis vismaz viens anketas aizpildītājs. Rīgu kā dzīvesvietu ir norādījuši 23% aptaujāto, savukārt, ziņas par pārējo apdzīvoto vietu procentuālajām attiecībām, ja spēsim, publicēsim vēlāk.

Atgādinām, ka aptaujas rezultātu apkopošanu sākām š.g. 13. februārī, izmantojot tobrīd iesūtīto 7662 anketu datus. Līdz ar to, ja vēlāk (līdz 15.02.2011. 22:51) aizpildītajās vēl 9985 anketās minētas citas dzīvesvietas, tās šeit neparādās.

(more…)